Tad var arī mirt


 Rakstelis radies atceroties Jumpravas bērnu deju kolektīva ''Rītupīte'' koncertu. Šai sakarā tika veidoti foto stendi,kuros ar foto palīdzību tika mēģināts atcerēties dažādus notikumus no kolektīva vēstures. Tie izskatījās aptuveni šādi

   Ekspozīcijai finišā varbūt arī nebija ne vainas,nevajadzīgi smags bija pats radīšanas process. Autoriem bija jāaptaujā un jādzen rokā gali, pie kā un kādas bildes atrodas. Tām bija dažāda kvalitāte ,saturs u.t.t. Kā redzams attēlos-ir kaut kādas bildītes un gads. 

 Par ko tad mēģinu runāt? Pamēģināšu aprakstīt,kā šads darbs tiktu veikts,ja realizēsies daļa no biedrības ''Atceries Latviju"iecerētajiem darbiem-proti vēsturiskā materiāla uzkrāšana un arhivizēsana.

  Tātad,pirmkārt šāds materiāls atrastos vienuviet. Tam būtu ievadīti atslēgas vārdi un cita informācija par failu. Respektīvi ieejot arhīvā,pietiktu meklētājā ievadīt teiksim datumu un notikumu vai dalībnieku vārdus un praktiski uzreiz tiktu iegūti visi attēli hronoloģiskā un loģiskā secībā reportāžu veidā.Tiem būtu arī atbilstoša ,stabila kvalitāte. Atkārtoti kopējot un saglabājot,gatavojot drukai,nezustu kvalitāte.

  No ekspozīcijas bija redzams,ka šāda veida materiāls mēdz būt vajadzīgs un spriežot pēc daudzajiem vērotājiem ,arī interesants. Tikai diemžēl tai sakarā,ka nav cilvēku ar vismaz minimālām zināšanām mūsdienu tehnoloģijās,tika veidots aptuveni PSRS laiku līmenī. Tas nomāc,bet cerība nezūd. 

 Ja izdotos kaut kur savest kātībā šādu mehānismu,kā smejos-VARĒTU ARĪ MIRT       :D

Оставить комментарий

Комментарии: 0