Nebeidzamais stāsts

     Šis raksts ir grozījies prātā un un tapis ilgāku vērojumu rezultātā un joprojām nav īsti pabeigts. Visdrīzāk šīs doma nekad netiks pilnīgi izritināta ,tāpat kā pasaule nekad nebūs ideāla. Kāpēc es vispār to darīju? Īsti pat nezinu. Iespējams katalizators bija tas,ka šis gads ir sācies ar daudzu interesantu cilvēku iepazīšanu un VISOS gadījumos runājot par pasaules uzbūvi,likumsakarībam un cilvēku uzvedības modeļiem,tika pieminēta vai skarta bērnība,tās izškiroša nozīme it visā. Man bija izvēle,runāt par tām lietām,vai kā tagad vispārpieņemts ,ieslēgt vienaldzību un paklusēt. Es izvēlējos rakstīt,neskatoties uz to,ka nevaru sevi uzskatit par autoritāti šajos jautājumos. Drīzāk jau otrādi. 

  Izšķirošo lomu nospēlēja divi notikumi. Pirmais bija tradicionālā pastaiga,jeb kā mēs saucam ''plezīrs'' kopā ar meitiņu Mariju,otrs notikumi medījos saistībā ar Ineses Feceres un aizbildniecības likumu paradoksiem.Zināma ietekme bija gan jau arī tam,ka kad pasaule gaida Lieldienas,bet mūsu kultūras namā naktī uz Lielo Piekdienu ,kad kristigā pasaule atcerēsies Jēzus sišanu krustā,tiks rīkots karaoke tusiņš(labi ka te nav islāma fundamentālisma valsts,gan jau nosvilinātu ar visiem karaokistiem :))

  Ja pastaiga ir pastaiga,kur man vajadzēja tikai baudīt un vērot,tad otrajā gadījumā nācās pusdienu rakties cauri daudziem saitiem. 

marija Kozule
marija kozule

  Par to mūsu pastaigu....  atmetot jebkādu mīloša papuča sentimentu...

  Gāju līdzi vēroju,atbildēju uz neskaitāmiem jautājumiem,palīdzēju kāpt pāri šķēršļiem,meklēju mētāšanai ūdenī piemērotus akmentiņus un domāju,domāju...

   Kāpēc šādas dažas stundas spēj palikt atmiņa uz visu mūžu? Un kas notiek cilvēka prātā,kad tās tiek atņemtas.Mums pieaugušajiem parasti ir padzisis no atmiņas,kā ir kad kaut ko paveicis ļepato pie kāda no vecākiem degot ātrāk padalīties,bet nevaļas dēļ tiec atstumts....Kā ir ,kad pat nav pie kā skriet es pat nemaz nevaru iedomāties. 

  Tie ,kuri būs bijuši pie psihologa,zinas teikt kāda tam visam milzu nozīme. Bet kas tad ir sabiedrība ,nācija,tauta ?

  Kad biju ticis rakstīšanai līdz šai vietai,notika kas neparedzēts... nosauksim poētiski,''uzrunāja enģelis'' un nu viss ir jāpārtaisa.

  Nē ,varbūt tomēr ne gluži pārtaisīt,tikai turpinājumā nerakstīšu visu iecerēto,bet mēģināšu visu domu lakonizēt dažos teikumos saspiežot.

  Respektīvi nav, vai ir ļoti maz jēgas čīkstēt pa tukšo par pasaules trūkumiem un nepilnībām. Daudz vērtīgāk būs mēģināt to mainīt un padarīt labāku. Un es domāju,ka darīt to vajag gudri,jo mēģinot salauzt esošo,sekas var būt līdzīgas kā Ukrainā. Visefektīgāk pūles pielikt tur,kur tās sniedz maksimālo rezultātu,tas nav pat pašam sava pašizaugsme.

  TIE IR BĒRNI

Katra minūte ,ko tiem veltāt,katra doma ko tiem novēlat,var padarīt skaistāku un godīgāku pasauli gadsimtiem uz priekšu. Mēs šeit un tagad tīri fiziski un reāli varam mainīt nākotni !

Zemāk pievienošu saites uz materiāliem,kurus pateicoties Ineses Feceres devumam un mēdiju ažiotāžai beidzamajās dienas izpētīju un izlasīju

 

Biedrība ''Alianse bez bāreņiem"

 

Alianse bez bāreņiem iekš Facebook

 

Biedrības ''Azote'' mājaslapa


raksts "Bērnunami kļūs par veikaliem, kas "pārdos" bērnus"

  

raksts Gatavo vērienīgu ārpusģimenes aprūpes reformu


vēl viens raksts par problēmas būtību

 

 

Aivis Šmulders,Linda Gunde (Lazdina)

Оставить комментарий

Комментарии: 0