Ar biedrības"Atceries Latviju" darbu saistītais materiāls

__________________________________

.....................Juras perioda parks

    Tā kā fotogrāfijā pamatā ņemos ar dažādu notikumu fiksāciju,izmantoju brīvu brīdi ,lai palūkotos,kas notiek tuvākajā apkārtnē.

  Cēloņi var būt dažādi,bet galvenais secinājums ir diezgan parupjš,proti ''dirsā darbs un materiāls''. Kāpēc?

       Fotogrāfiju var aplūkot dažādi. Ja mēs to skatām mākslas foto izstādē ,lūkosim harmoniju,stāstu pārsteigumu. Reportāžas gadījumā aktuāls būs notikums ,personības u.t.t.Mājās ģimenes albūmu šķirstot,lūkosim tuviniekus un sevi laika ritējumā. Aplūkojot foto ar vēsturisku interesi nozīmīgi kļūst visi šie faktori vienlaicīgi,jo tiks meklēts maksimums informācijas. Un te nu sākas brīnumi. Ielūkojos vairākos saitos nedaudz uzmanīgāk ,nekā parasti

www.manajumprava.lv

www.lielvarde.lv

www.ogrenet.lv

www.kegums.lv

www.ogresfakti.lv

Te nu es negribētu kādu kritizēt vai nopelt,tikai aplūkoju situāciju.Šie ir sociāli saiti un domāti ,lai iedzīvotājus informētu par dažādiem notikumiem pagastos vai konkrētā novadā,tāpēc jau sākotnēji domājams izveidodi,lai maksimāli ātri darbotos un kontents būtu pēc ispējas vieglāks.Nevienam nav noslēpums ,ka attēli un dažāda animācija aizņem visvairāk vietas.Un arī cilvēki,kas to saturu veido visticamāk nav spečuki web lietās.Rezultātā tiek sapurgāts jau tā skopais materiāls. Redzams,ka visiem attēlu ielāde notiek līdzīgi ,kā malku met kurtuvē,iepriekš nesagatavojot un saita programma tos samazina pēc sava prāta.Rezultāti mēdz būt graujoši.

manajumprava.lv
manajumprava.lv
lielvarde.lv
lielvarde.lv
Orģināls
Orģināls

  Bet ,arī tas vēl ir pusbēda.Faktiski visos šeit minētajos saitos tiek dzēsti foto exift faili,nav informācijas ne par kameru,uzņemšanas laiku,vietu.Nevienā neredzēju pievienotus atslēgas vārdus, aprakstus un autora vārdus,kas vispār jau ir pretrunā ar autortiesību likumiem.Rezultātā meklētājprogrammas,kuras darbojas tieši ar exift failiem neko neredz.Tas pats ,kas ar vismodernāko datoru dzīt naglas sienā. Diletantiski un apbrīnojami,pie kam velkas gadiem ilgi.

O-te vēl arī turpinājums

Kādreiz vēl padomiju laikā klīda anekdote: 
''Kādas cigaretes smēķē? 
atbilde ''ЧУЖИЕ'' -tas ir SVEŠAS'' 
Kā ''lāpīšanās'',''iziešna no situācijas'' sauciet kā gribat tiek maskēta pašvaldību portālos ?

 

Nu ko ,lasu un priecājos. Re www.lielvarde.lv 

 


  Jēē-šito laimi-katram ir iespēja dota piedalīties dzimtā kakta popularizēšanā un tūrisma veicināšanā !!! Ķeru kameru(piemēra pēchasselblad ar shneider tilt_shift objektīvu 30000Ls vērtībā teiksim)un ķeros pie darba. 
Prezentācijas bildēm jābūt ŪŪŪŪH cik smukām un daiļām,to pat palīgskolas foto kursu beidzēji zina. Fiksi nomēru saules leņķus ,mākoņu skaitu,lecu transportā un nesos uz iecerēto objektu. Blīkš ,blākš,bildis noknipsēts,koordinātes ierakstītas...u.t.t,nu KONFEKTI taisam.

 

 

Tā -bilde ir ,atlicis sīkums. laižam tautā. tas nav grūti,pēc instrukcijas tiks galā pat omis.Kad darbs padarīts,lūkojam rezultātu.................. 

   Bladāāāc..........nāk prātā krievu frāze,par to apkakāties un nepiecelties vairs.... 
Bilde protams tiek samazināta,sapurgāta,tas tā. Tagad tai vairs nav nekādu exift datu,pilnīgi viss apšņikāts un tukšs

 


Tai vairs nav autora,nav aizsargāta,nav koordinātu,ne kameras datu. Vispār ne mārrutka vairs nav. 
Ko mēs šeit faktiski redzam? 
   Labi,pat ja nebūšu žultains un ļauns..ok,ok naudas pagastiem maz( BET TIKAI NELASIET LŪDZU Lielvārdes novada ziņas Nr 6 maijs pašvaldības realizēto projektu līdzekļu patēriņu) 
Es it ka saprotu arī ,ka varbūt ir interesanti šādās aktivitātēs iesaistīt plašas ļaužu masas..... 
   Bet tomēr,zinot šī aparāta hronisko tieksmi neko nedarot IMITĒT darbu,sistemātiski pielietojot absolūti diletantiskas metodes ellīgi skumji top. Es vēl saprastu ,kad mēģina pa limonādi izbraukt. Nepieņemami šķiet,ja tiek apsolūti sadirsts jau tas nieciņš,kas ir. 

  Nav man statistikas datu par tūrisma aktivitātēm Lielvārdes novadā,bet manuprāt KATRS darbiņš ir jāveic sava amata pratējam!!!

 
Domes vadoņi var bīdīt stratēģisko daļu,pakalpojuma sniedzējs tirgot suvenīru,izklaidēt un apčubināt tūristu,bet reklāmas un popularizācijas darbi ir jāveic cilvēkiem vismaz ar elementārām iemaņām reklāmas un vizuālo materiālu sagatavošanas jomā.

 



KONKURSS

Johoho-foto rullē!!!

It kā nianse,kas raksturo tikai Latvijas vispārējo attieksmi pret savu vēsturi un foto,bet man tik un tā kaut kā ne tā :(

Lai gan 2012.gada projektu konkurss projektu skaita ziņā bija nedaudz mazāks - tika iesniegti "tikai" 94 projekti, kas ir par 5 projektiem mazāk nekā 2011.gadā, šogad tika uzstādīts jauns rekords pieprasītajā publiskajā finansējumā - 870 000 Ls, kas ir par 270 000Ls vairāk nekā 2011.gadā. Tā kā uz šo projektu kārtu tika izsludināts viss atlikušais pieejamais finansējums, kas ir 371973,94Ls, tad atbalstīti tiks apmēram puse iesniegto projeku.

zied_zeme_rezultati_13.08.2013.pdf
Adobe Acrobat документ 42.2 KB

Rembates skolai-140



    Kā bijušais absolvents un projekta"Atceries Latviju!" ietvaros 9.jūnijā     apmeklēju pasākumu Rembates skolā. 150 jubilejas nebūs,šis bija   pēdējais pirms skolas slēgšanas. Nolasījās bariņš apmeklētāju,bet  varēja būt daudz vairāk,jo šajā novadā saglabājas problēmas ar  tamlīdzīgu lietu reklāmu mūsdienu mēdijos.

      Apmeklējuma laikā izstaigāju ēkas,kurās savulaik pavadīju piecus mācību gadus,pavēroju izmaiņas,kuru tomēr pa šiem gadiem nemaz tik daudz nebija noticis. Satiku bijušos klasesbiedrus,kādu pedagogu. Vairums gan no tiem,kuri mani mācīja,jau ir aizgājuši citā saulē. Visu vakara gaitu vienkārši vēroju,nekādas īpaši sentimentālas ,nostaļģiskas vai ctādas sirdi plosošas emocijas neradās.

   Pasākuma gaitā bija daži nelieli bērnu priešnesumu,tika pieminēti bijušie un aizsaules padagogi,tika teikti pateicības vārdi arī direktoriem un tehniskajiem darbiniekiem.Tika pārskatīta skolas vēsture. Nezinu,kā pārējiem,bet man šķita ka visam  diezgan jūtami cauri skan skumja nots. Protams runāja tikai par labām lietām,kaut gan tur savulaik pietiekoši daudz tiku vērojis arī pilnīgi nepieļaujamas,par to bijušie absolventi vēlāk patērgāja paši. Kopsavilkumā,domāju ,ka pasākums visumā bija izdevies,tas deva iespēju arī tikties daudziem cilvēkiem,kuri nebija redzējušies gadu desmitiem.

    Par bildēm. Kamēr kolēģis Rihards visus pasākuma dalībniekus bildēja,kā pasei,līdzīgi kā ar pneimatisko pistoli naglas dzen,es nedaudz pavazājos un paknipsēju ko gribējās un tos, kuriem nekas nebija pretī-iemūžināties. Visas bildes būs projekta lapās: dzimtenesbalss.lv un atcerieslatviju.lv

Pieļauju,ka bilžu gribetāju būs diezgan daudz,visi varēs dabūt elementāri google meklētājā ievadot Rembate140

Jumpravas speciālā internātskola

    Jauna diena ,jauni pārsteigumi. Šodien kārtējo reizi guvu apliecinājumu,ka piedaloties Riharda projektā esam uz pareizā ceļa,un ,ka fantastiskas lietas tālu nav jameklē,tās ir tepat blakus.Tātad pēc kārtas.

   Pagasta avīzē izlasiju informāciju,ka 2012.gada 25.aprīlī Jumpravas speciālajā internātskolā tie rīkota atvērto durvju diena. Tā, kā līdz manām ausīm jau agrāk bija nonākušas pozitīvas atsauksmes par šo mācību iestādi ar savdabīgu auru ,tad sazinājos ar kolēģi, un braucām aplūkot ar savu aci.Jau iepriekš varu teikt ,ka redzētais pārspēja visas cerības

   Devāmies uz turieni bez liekas pompas,ar velosipēdiem.Diena,pretēji sinoptiķu prognozēm bija tam reti labvēlīga-silta saulaina.Nonākot galapunktā,sāka darboties viena parādiba,kura pavadīja pēc tam visu apmeklējuma laiku.Šī skola ne tikai ģeogrāfiski ir nedaudz atstatu no dzīves burzmas(apm 3km no dzelzceļa st.)Tur valda pavisam cita gaisotne un atmosfēra,kuru pat ar vārdiem būs grūti noformulēt,tāds kā ģimeniskums ar komūnas elementiem.

   Tā kā mēs bijām faktiskie vienīgie svešie,tad skolas pedagogiem bija iespēja arī  paveikt pasākuma uzdevumu,noprezentēt un parādit savu darbu un saniegumus. Godīgi sakot brīžiem žoklis atkārās,redzot cik daudz šie cilvēki spēj un māk paveikt.Katrā ziņā man tas viss likās ārkātigi interesanti. Bija priekšnesumi,dejas dziesmas un vesela ekskursija fotogrāfiem.

    Apmeklējuma laikā ir sabildēts lērums kadru,pie bildes tiks visi gribētāji.Tā kā tie ir bērni,īpaši bērni- pagaidām šeit ielieku tikai dažas-pavisam neitrālas.Kad tiks veikta ,analīze un šķirošana,tās kuras drīkstēs publicēt pievienošu šeit nedaudz,bet visas būs projekta mājaslapā.Tur arī varēs izlasīt izvērstāku aprakstu. Kaut gan manuprāt visi viņi tur bija ļoti jauki un atraktīvi. Varu tikai pateikties skolas kolektivam par siltu uzņemšanu un atsaucību.

Atceries gan

Pasaules lāpītāja funktieris

Katram no mums ir ko atcerēties no pagājušās dzīves dienām , vietām Latvijā kur esam pabijuši vai sapņojarbūt ar  nekad nepabūsim , taču interese kā lietas tur notiek , kā izskatās dzīvo tur cilvēki .   Kopīgi ar  kolēģiem Rolandu Kozuli un Guntu Šmidri  , mani Rihardu Puriņu  lēmām radīt  sociālas ievirzes projektu kurš ļautu kaut nedaudz ieskatīties  , saglabāt  bildēs tekstos kādu attālāku no  lielās dzīves centriem mītošu ļaužu ikdienas ceļus un rūpes , priekus un bēdas.   Izejot no mūsu  iespējām esam paredzējuši piepildīt projektu ar  lauku , nelielu apdzīvotu vietu  iemītnieku dzīves mirkļu bildēm , norišu aprakstiem.   Šī  ideja  radās meklējot bildes par Latvijas laukiem un pierobežas reģioniem  20gs  90 tajos arī 21gs 00 gados.  Kā izrādās  jau 20 gadus  neskatoties uz  plašu tehnikas pieejamība modernu masu  komunikāciju iespējām par Latvijas laukiem neviens vairs  neliekas zinis , nav  bilžu nedz aprakstu nedz arī atmiņu pierakstu. Bezmaz vesela  paaudze nākusi no nekurienes ,  nav bilžu ne par to dzimšanu ne bērnību ne skolas  un ārpus tās gaitām.  Arī  iepriekšējā paaudze arvien vairāk aiziet nekurienē neatstājot par sevi nedz vizuālas  nedz kādas citas taustāmas atmiņas liecības .  Mūsuprāt šausmīgi ka praktiski neko nevaram  sameklēt  , redzēt kā dzīvoja , dzīvo un dzīvos cilvēki mums praktiski līdzās , tepat nedaudz nostāk no galvenā ceļa , reģionu centriem.  Vai kāds vispār  vēl dzīvo , vai aiz krūmiem nav bezgalīgs  tukšums  un izcirtums  , neapdzīvota tukša zeme ?!  Šo  lietu lēmām  labot , sākot no marta  pa bišķim liksim mazāk publisku reģionu  un cilvēku aktivitāšu bildes  notikumu aprakstus , ar laiku veidojot notikumu , pasākumu ,  cilvēku un vietu arhīvu kas būs pieejams visiem interesentiem plašajā  internet tīklā no jebkuras  pasaules vietas .  Pat ja neesi vairs laukos , neesi vairs Latvijā  “Atceries Latviju !”  mēs visi nākam  no viņas mežiem laukiem nomaļajām  viensētām , ja ne paši tad senči vai viņu senči  noteikti  ! To nekad nevajag aizmirst.  No zemes  es nācis un zemē ar aiziesim.  Atceries Latviju !

Oficiālā lapa,spied uz bildes!

??? Kāpēc ???

Tātad,kāpēc es izveidoju šo lappusi?

Loģisks jautājums ņemot vērā ,ka šeit lielā mērā dublējas materiāls un informācija,kura jau atspoguļota projekta lapas www.dzimtenesbalss.lv ietvaros. Atbildes ir vairākas:

   1.Man patīk tas ,ko es daru. :)

   2.Šodienas piesātinātajā interneta vidē viena no lielākajām problēmām ir aizdabūt vēlamo informāciju līdz vajadzīgajam adresātam.Tāpēc jo vairāk resursu,jo vairāk izredžu.

   3.Iecerētajā darbā fotoprasme ir tikai pavisam neliela daļa no nepieciešamā.Nākas nemitīgi kaut ko apgūt ,mācīties urbt.Apstāšanās ir līdzvērtīga deģenerācijai. Gluži kā Antiņam uz stikla kalna,tiklīdz piebremzē ,tā sļūcas lejā. :).respektīvi šī lappuse man ir kā darba instruments,kas palīdz analizēt meklēt kļūdas un uzlabot savas prasmes.

  4.Pats galvenais-esmu šausmīgs plātīzers-jau gadiem cenšos savas bildes salikt viskautkādos saitos,ja mans veikums patīk ari vēl kādam,esmu pilnīgā starā

Šeit esmu ieplānojis izvietot materiālu,kurš varētu veidoties kā blakusprodukts jauna projekta ietvaros. Runa ir par Riharda Puriņa sen izperinātu un lolotu ieceri,kuras aprises sāk iezīmēties jaunā,šim mērķim atvēlētā lapā www.dzimtenesbalss.lv↲  Pats darba procesa sākums ir ievilcies,jo atšķirībā no Krievijas,kur divas bēdas_ceļi un muļķi,mums ir megabirokrātija. Un tā ir parādība,kuras dēļ vaŗ panīkt pilnīgi  viss. Bet es domāju ,ka kuršu un čangaļu ietiepība ar to tiks galā,un tiks radīts biezs bilžu kultūrslānis Latvijas vēstures fondā.

         

             Kolēģiem un pats sev veiksmi vēlot,Rolands,Jumprava-Ķegums                 28.02.2012

Sarkanais strēlnieks

Tomes adrese daudzkārt mainījusies: 
- līdz 1925.gada 1.aprīlim Tomes pagasts pieder Bauskas apriņķim, 
- tad kādu laiku Rīgas apriņķim, 
- īsu laiku Vecmuižas pagastam, 
- īsu laiku Ogres apriņķim, 
- 4 gadus Baldones rajona Daugmales ciemam,
- no 1960.gada Ogres rajona Ķeguma ciematam.

1973.gada 17.martā kolhoza "Tome" zemi pievienoja Rīgas rajona kolhozam "Sarkanais strēlnieks", vēlāk pārveidoja paju sabiedrībā "Daugmale", bet iestādes un iedzīvotāju aprūpe palika Ogres rajona Ķeguma ciematam. 
Tagad Tome kā Ķeguma pilsētas lauku teritorija ir Ķeguma novada sastāvdaļa.

Šādā situācijā (kā poga pie dažādiem mēteļiem) republikā ir retais novads. Izmaiņām un gadiem ejot, iedzīvotāji saglabājuši kultūras un sadzīves tradīcijas, novada vēsturi. Senāk visi tomēnieši bijuši savstarpēji radi.

Materiāls tapis sadarbībā ar novadpētnieci Rutu Andersoni

 

Dažas bildes no pasākuma "Reiz bija kolhozs"

Kas ,pie velna, notiek????

Igauņu pētnieki, salīdzinot sociālo, ekonomisko un politisko situāciju trijās Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, secina: „Sākot ar 2000. gadu, Igaunijā norisinās daudz labvēlīgi demogrāfiskie procesi nekā Latvijā un Lietuvā. 21. gadsimta sākumā Latvija kļuva par demogrāfiskās katastrofas valsti ne tikai Eiropas, bet gan visas pasaules mērogā. Kaut arī Lietuvas rādītāji 21. gadsimta sākumā bija analoģiski situācijai Latvijā, demogrāfiskā situācija Lietuvā bija labāka, jo pagājušā gadsimta sākumā tur nebija tik krasas pārmaiņas sabiedrībā kā Latvijā.” 

Pētījuma autori uzsver, ka pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits samazinājies par 1,5 miljoniem. Tomēr ticamus datus par to varēs iegūt tikai pēc šogad notikušās tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas. 

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,21 miljoni iedzīvotāji, kaut gan visiem ir zināms, ka tautas skaitītāji šogad spēja saskaitīt tikai vairāk par 1,9 miljoniem cilvēku. CSP datu bāze liecina, ka pirms 20 gadiem – 1990. gadā – Latvijā bija 2,66 miljoni iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka pārdesmit gadu laikā mūsu valstī iedzīvotāj skaits varētu būt samazinājies par apmēram 700 000 cilvēku. 

Pēc oficiālajiem datiem, Lietuvā pašlaik dzīvo 3,21 miljons iedzīvotāju, 1989. gadā to skaits bija 3,69 miljoni. Toties Igaunijā šobrīd mīt 1,34 miljons iedzīvotāju, bet 1989. gadā – 1,56 miljoni. 

Tā kā viegli var izrēķināt, ka pēdējo 20 gadu Latvija ir zaudējusi vairāk iedzīvotāju nekā Lietuva un Igaunija kopā. 

Pētījuma autori prognozē, ka visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, tāpēc risinājums varētu būt tikai migrācija. Tāpat pētījumā atzīmēts, ka jautājuma risināšanā visām trim Baltijas valstīm vajadzētu ciešāk sadarboties. 

Pēdējo desmit gadu laikā demogrāfiskā attīstība Igaunijā un Latvijā ir gājusi roku rokā ar ekonomikas attīstību, tomēr Lietuvā šāda tendence nav tik skaidri izteikta, secināts ziņojumā. Iedzīvotāju skaita samazinājums visās trijās Baltijas valstīs par 1,5 miljoniem cilvēku skaidrojams ar to, ka vienlaikus ar dzimstības līmeņa samazināšanos pieauga mirstības līmenis un migrācija. Tādēļ pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstīm nav izdevies atjaunot pozitīvu demogrāfisko situāciju, kāda tā bija pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. 

Pētījuma galvenā redaktore ir igauņu profesore Marju Lauristina, bet tā izstrādāšanā piedalījās eksperti no visām trim Baltijas valstīm.