Skolotājs Antons, kam salauzt degunu.



  Lasot un pārpublicējot šo rakstu,laiku palaikam šķielēju uz kreisās rokas īkšķi. Man ar  ir sava koktēlniecības pieredze.

  Lauku mājās,kur izaugu,koka smarža bija pastāvīgi klātesoša. Kopā ar dīzeļdegvielas,artas zemes un kūts aromātiem. Galdnieki nekādi diženie abi ar sencīti nebijām,bet silīti sivēnam,aizgaldu vai kādu plauktiņu bija jāmāk uztaisīt.Koka darbi man bij jāveic vairāk citu iemeslu dēļ. Bija knapi ar rotaļlietām,tāpēc ,lai uzspēlētu kariņu vai tiktu pie mašīnītes bija elementāri jāņem fuksītis,saliecenis nazis un viss varēja notikt. Spilgtākais bija darbs ar modelistu pulciņam veidoto aeromodeļa korpusa būvi. Liepas klucītis neatradās,bet apsei arī nav ne vainas. Saliecenis nazis bij tāds padomju ērms ar ragiem it kā čaulīšu izraušanai no bises stobra. Neērts,bet ass gan. Tad nu procesa laikā es ar šamo uz pilnu slodzi pirkstā cik nu dziļi līda.......

   Sajūta gluži tāda pati,kā no zemāk lasāmā Ainara Meiera raksta. skaudri,līdz kaulam.

 

 

 

 

 

Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto

Ja vienām un tām pašām parādībām un cilvēkiem seko ... nu, piem., vairāk nekā 30 gadus... sekojuma turpinājumi sagādā pārsteigumus, toties ikdienas ziņas iespējams papildināt ar attiecīgās hronikas pamatiem.

Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto

www.tvplay.lv/parraides/tv3...
Skolotāja Antona kokskulptūra Krista Nesējs, Feimaņu pagastā.. Svēteļs skatās debesīs? Zina, ka Antona deguns sadzijis, un cer, ka katoļu Dievs no apdraudējumiem pasargās pašu Makašānu skolu, -- to, ko Antona un Gundegas dzimta uzbūvējusi, skolu, kam tagad iepriekšējās direktores -- Antona sievas un Gundegas mātes -- Lūcijas
vārds un uzvārds. (Skolu, kuras 10. klasē šobrīd 17 skolnieku. Skolu, kam, iespējams, Latgalē līdzvērtīgu līdzinieku nav, toties visā Latvijā sākušies arī skolu kari ar skolēnu medībām. Tais medībās medību ētikas gan reizēm esot pamaz, par dzinējiem tiekot pieaicinātas arī Bāriņtiesas, kuru pārstāvji varot uzrunāt skolēnu vecākus ar ideju: ja palaidīsiet savējos uz (piem., Makašānu Amatu vidusskolas) internātu, tas nozīmēs, ka nerūpējaties par saviem bērniem. Business is business, jo nauda seko skolēnam, bet vecākiem Bāriņtiesas, kas uzklausa un pieņem ne tikai vecmāmiņas no Balviem sūdzības un ierosinājumus par savu meitu un tās diviem bērniem, ko pērn kāda Bāriņtiesa. veiksmīgi ekspropriēja kādai likumpaklausīgai mātei, kuras aizstāvībai noderēja arī pērnās Saeimas deputātes un juristes/profesores Ilmas Čepānes & Co iejaukšanās ).

Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto

Latgales katolisko krucifiksu griezējs un Latgales krucifiksu vēstures pētnieks, Trīszvaigžņu ordeņa virsnieks un -- vispirms un galvenokārt, Makašānu amatskolas dumpīgais/sarežģītais , manuprāt, Skolotājs ar lielo "S" -- Antons Rancāns ar tikpat latgalisku humōrizjūtu un ironiju pirms atjaunotās LR ... pirmajām? ... otrajām? ... Saeimas vēlēšanām izgrieza irōnisku politisko skulptūru "Visi uz Saeimas vēlēšanām!" ... No "apakšu tumsas uz augšu gaismu" pa siekstu rāpjas.. arī... dažādi vabuļi, tārpiņi, kaut kas formā un saturā mitrenēm līdzīgs...

Kā parasti, Savējie, kam var uzticēties, reaģē zibenīgi, -- šodien Antona meitas Gundegas ziņa no Makašāniem/Lūcijas Rancānes v.n. Makašānu Amatu vidusskolas:

"Tieši atsaucies, kad vajadzēja. Gribētu redzēt Tevi ciemos 30.03. plkst. 14:00, kad pieminēsim mammu viņas 70 gados, atverot mana tēva nupat svaigi iznākušo grāmatu: "Šaipus. Viņpus" (Partizānu vārdā).
Vēl arī šeit ir mazliet par to: http://rancane.wordpress.com/


Stabs ar vaboļiem joprojām ir Makašānos:) Vari pārbaudīt.
Ar sirsnīgiem sveicieniem,
Gundega"


Prieks par Antona grāmatu par nacionālajiem partizāniem, -- kad 1980.-to gadu nogalē... 1988., 1989.??, bibliogrāfiski precizējams... Antons ieminējās, ka sakrājis par nacionālajiem partizāniem daudz materiālu, daudz ko toreizējās padvaras dēļ publiski pateikt nebija iespējams un, kad rosināju Antonu pamēģināt sagatvot publikāciju toreizējam laucinieku žurnālam "Lauku Dzīve", Antons pesimistiski gaiņājās: "Neļaus, glavlits nostopēs!" Protams, kam gribas darīt ko bezcerīgu, -- tērēt laiku un enerģiju. Tomēr -- i Antonu pierunāju saņemties, i mums abiem kopā ar žurnāla galveno redaktori Ilzi Būmani, gleznotāja un Rīgas kinostduijas leģendārā mākslinieka Laimdona Grasmaņa meitu, izdevās panākt, ka jau tolaik tāds publiskojums mēģinājums izdevās -- LDz tirāža tolaik vibrēja ap šobrīd neiedomājamiem žurnālam 200 000. Protams, nebija iespējams pateikt visu, ko Antons bija uzzinājis un daudzi atgalieši neaizmirsuši, tomēr... kopspēkiem atkal kaut kas vēsturiskās atmiņas atvsaidzināšanā izdevās.


Ja Latvijā un Latgalē... un pat Latvijas politikā un varā ir patrioti, ceru, ka tie pamanīs un uzmanīs, kas Makašānos un ap tiem notiks turpmāk.

Tikmēr Dzīve raibojas uz priekšu... Un nu...
 

Tieši Antons ir tas Skolotājs, kam pirms pusgada audzēknis iegāza, salaužot degunu. Tas pats salauza Antona degunu, kurš pēc vietējās tiesas vilcināšanās un iekšlietu ministrijas iekšējās drošības dienesta iejaukšanās, tagad aizturēts aizdomās par slepkavību grupa un ar ar iepriekšēju nodomu. Tas pats sitējs, kam tēvs policists un, nejauši aizturot kolēgā dēlu, citi policisti auto nogādājuši mājās un tēvam atdevuši auto atslēgas. Varbūt, kaut kas mainījies, jo iekšlietu ģenerālis Ķuzis 4 policistus atstādinājis..., = vismaz uz izmeklēšanas laiku?


Ko Antons vārdadienā, -- kā parasti = smejas: deguns sadzijis un Skolotājam Antonam tieši šodien vārdadiena.
 

Audzēkņus, kas nelauž pašam degunu, Antons māca interesanti: Makašānu amatskolā ir guļbaļķu pirtiņa, ko Skolotājs ar skolniekiem uzcēla, lai tīri un pērti visi. Neesmu manījis labāku stimulu amatniekiem mācīties trīt/kopt/uzturēt štrumus kā Antona savulaik skolniekus pārsteidzošais piedāvājums, -- sacensties 2 komandām vienāda resnuma baļķa pārzāģēšanā, pārējiem ļaujot fanot un saderēt. Viena komanda = ar motorzāģi "Družba"/Draudzība (!), otra -- ar divroku zāģi. Der abi instrumenti, bet tas "Draudzības" padomju proletariāta stellētais motoriņš... un = motorkomanda turpina raustīt palaidēju un čortoties ap citām vainām, kamēr divroku zāģa komanda jau bluķi pārzāģējuši un purina skaidas no biksēm.

Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto

Slapjās pēclietus kreimeņlapās guldīts Antona grieztais krucifikss (x) kapsētā, kam 1998. gada vasarā uzklupa visam Rēzeknes apriņķim daudzviet lielus postus nodarījušais viesulis. Krucifikss nepalika neskarts un pēc kapu sakopšanas tas ieņēma sev iederīgo vietu. Kristus tēls... = salijis vai... nosvīdis, nojaušot turpmāko?

Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto
Ainars Meiers foto

Tikmēr Makašānos... viss turpina... turpināties. Vēl viens ilgtspējas svarģiuma kultūrvēsturiskais apliecinājums, -- protams, ja Makašānu Amatu vidusskolai izdodas palikt dzīvai... vismaz vēl kādu laiku:

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/st…

Apmātais

 

Eju bez ceļa es naktī šai dīvainā, -
Muklājā mani vilkate sauc. 
Glābēja negaidu vairs savā nestundā: 
Asinis viņa un lūgšanas jauc...

„Dreb mana dvēsele, vilkate spīganā, -
Tvanīgā dūksnājā palicis daudz.” 
„Nāc tik un nešaubies! Dumbrājā līganā 
Mani no lāsta tev pestīt būs ļauts.”

Kur mani vārdi pret gariem, kas alojas? -
Apmāts nu eju pār laipu, kas trīc. 
Akači viltīgie ņirdzīgi skalojas, -
Ne vairs man vārdi, ne lūgšanas līdz...

  Pirms šo publicēt,biju domājis uzrakstīt kaut kādu ievadu vai iemesla skaidrojumu. Bet tagad tomēr vēl nē. Zemāk lasāmā materiāla saistībā esmu pāršķirstījis un izlasījis kaudzi saistīta materiāla un kļuva pavisam skumji.

  Nebiju domājis,ka viss ir TIK gaistošs.....

GAISMAS RAKSTI LV

Ainars Meiers

Īsi par autoru...

BOBSLEJISTU TRENERI PAR MINISTRU PREZIDENTU! Politiķi MODISTI atpalikuši. KĀPĒC?

Ainārs Meiers

Ziemas sporta veidu dalībnieku/profesionāļu un TV skatītāju/amatierfan pasauli vakar pārsteidza pilota Uģa Žaļima divnieku ekipāža, -- it kā nezināms, it kā no tālas aizmugures, it kā pirmoreiz Pasaules kausā un it kā pārsteidzoši uz reāla goda pjedestāla. Profesionāļi bobslejā un profesionāļi TV studijās -- komentētāji -- priecājās konstruktīvāk, jo Latvija kā bobsleja lielvalsts ar 3 kamanām uzvaroši šļūc pa visu pasauli ziemas sporta prestižajā F1 -- ātrumkamanās uz ledus. Televizoru vērotājus jau pārlutinājusi skeletona spožākā ģimene pasaulē -- Dukuri: supermenedžeris, šovmena un inženiera/taktiķa un stratēga apvienojums Tēvs Dainis, divi sportā un cilvēcībā augstākās raudzes azartisti dēli -- TOPmens Martins un mūžīgi žēlojamais, viegli atpaliekošais Tomass, un tālu -- vismaz sabiedriskā publiskuma ziņā -- ēnā prom Mamma Marina. Par cilvēcību, kas nemoderna, vērts neaizmirst, = paveicās pasen, pirms gadiem 4 vai 5 -- Amatas straujūdeņu laivošanā ūdens bija superaugsts, straumi daudziem nenovērtēti stipra, upē sakrituši koki un īpaši bīstama viena egle, ap kuras galotni ūdens bīstamībā dažbrīd vairāk peldētāju nekā laivotāju. Laivotāju kopas iekšējā atbildība un pašdisciplīna daudziem Latvijā liek vienīgi ziedot savu laiku glābjot un mācot/uzmanot citus. Tie ir vīri, kas krāčūdeņo pa visu pasauli un Amatā vienīgi uztur formu un neļauj vairoties Amatas nežēļibas upuriem. Un tik dramatiskā situācijā pie tā egles arī glābēju skaits jau top kritiski mazs, -- palīgā nāk visi, kuri spēj un parādās... arī divi stalti zeļļi, kuru sejas TV ekrānos redzētas ... pilnīgi ... it kā ... citā sakarā -- brāļi Dukuri! Brida, mirka, vilka paši, palīdzēja citiem glābējiem -- makšķerēja gan neveiksmīgus glābējus, gan mazcerīgi glābjamos, toties lieliski izglābtos. Nepubliskais lepnums par superbračkām, kas nemaz nepārdzīvoja, ka mediji neredz un neuzlabosies atpazīstamības reitingi... Savādi, vai?

Par ko vajadzētu domāt?

Valstiko programmu līmenī Saeimā un valdībā bieži mazjēgā, vēl biežāk bezjēgā runāts -- un naudas tērēts! -- ģimeņu atbalstam, ražošanas veicināšanai, Eiropas politmodes "vērtību" iedzīvināšanai.

Faktiski vajadzētu laikus attapties un arī publiski atteikties -- arī ar skaļu neatlaidību pasaules tribīnēs iepret Eiropas un -- īpaši! -- Skandināvija šķietamo vērtību apjūsmošanai, glaimīgai apsiekalošanai. Mums pašiem ir vairāki izcili piemēri, kas daudziem... it kā ... nesaprotami... = nesaprotami labi! Izcili!

Par ko jārunā? Vispirms par panākumos iesaistīto "vaininieku" skaitu -- gan publiski redzamo, gan publiski mazminēto un mazrādīto, -- ja nerāda, i nepamana, jo televizoru vērotāji, tāpat kā politikas upuri atradināti no patstāvības domāšanā.

Gan Sanda Prūša bobslejistos, gan Daiņa Dukura skeletonistu kopienās profesionālis un entuziasma laikā mainīgās -- tīši un smagi mainītās! -- attiecības/aritmētiskās proporcijas ir tikpat harmoniskas, cik optimālas. Ne bobslejistos, ne skeletonistos nav lieku cilvēku! OPTIMĀLIE KOMANDU SASTĀVI, kuros neizdzīvo/nenoturas negatavie, nepietiekami gatavie. Tehniskajos nodrošinājumos mūsējie nav visbagātāk finansētie, mūsējie -- gan sandisti, gan dainisti -- ir... visintensīvāk domājošie. Un = ATSLĒGA -- ne bobslejistiem, ne skeletonistiem NETRAUCĒ, vairs NESPĒJ TRAUCĒT tik izplūdušas, jēli karjeristiskas, profesionāli vājas struktūras, kādu Latvijā pārpilna valsts pārvalde! Tā pati pārvalde, kur nesamēŗīgs un skaitliski liels Briselei un skandināvu stilotājiem mutē blenzošo politiskās modes vājo vokālistu bars!

Vēl šķietami stipri ir mūsu koristi, -- gan profesionālie, gana amatieriskie/entuziastiskie. Profesionālie un pusprofesionālie Pasaules topos pabijuši -- koris Kamēr ar nogurušo, arī pašmājnieku piekauto, aplaupīto, apzagto, tomēr dzīvīgo Māri Sirmo,  citas skaitiski nelielās pusprofesionāļu vienības, kas vēl kaut cik veiksmīgi uzmirdz eiromoderno projektu spekulatīvisma viļņos -- uzmirdz ne jau eirpeisko vērtību un "pieredzes" pārņemšanas dēļ, bet gan -- LV klasiski pareizi krātās bagāžas dēļ. Jo politiskās komandas tiek uzspiesti apkrautas ar liekām -- veģetējošām un parazitējošām -- struktūrām.

Eiropas Kultūras galvaspilsēta bija paredzēta galvenokārt ārzemju tūristiem, Latvja kā prezidējošā ES valsts -- PR pieprasīta elitāristiska -- labā toņa un politiski impotentas modes -- izrādīšanās, kam jāinformē uz izglītošanās slinkā Veceiropas elite: Latvijas uzdevums pagozēties "vareno" priekšā, iesmērēties viņu acīs no tik neliela attāluma, lai Vācija un Francija u.tml. nevarētu aizskatīties mums garām. Pamuļķīga inerce, kas jāpārcieš.

Visvairāk pašu politpārvaldes apdalīti ir Latvijā palikušie, kam politpārvalde -- no Saeimas līdz Ministru Kabinetam -- neveltīja ne Eiropas kultūras galvaspilsētu, ne prezidentūras ES -- reālo 6 mēnešu! -- iespējas. Kad pašu vēlētā LV pārvalde -- likumdevēji un valdība -- pievērsīsies pašai Latvijai? Pagaidām -- maz cerību, jo liela daļa ierēdņu izmantoja ES un LV budžetus, lai celtu savu kvalifikāciju cerībā doties pa Briseli un Veceiropu jau ieņēmušo ierēdņu pēdām -- viņi Latviju nav norakstījuši un liela viņu masa ... saasinās konkurenci par... "prestižotu" bēgšanu no Latvijas, ko pērn un šogad -- AIZVAKAR, VAKAR UN ŠODIEN! --  pastiprina notikumi austrumos no Zilupes.

Ko darīt tiem, kas jau pamesti un arī daļēji pamešanai nolemti?! Nepadoties! Nepadoties -- palīdzēt tuvākajiem, neatkarīgi no radniecības pakāpes, -- pašiem sevi jāskolo, bet -- nevis bēgšanai no Latvijas, bet Latvijā palikšanai un izdzīvošanai.. Un -- tieši tādēļ -- jāveido savējo komandas. No ģimenes līdz profesionālajām vienībām ar līdzjutējiem: tiklab kā Dukuru skeletonistiem un Prūša bobslejistiem, apdomāti un partizāniskā meistarībā izvairoties no Briseles un Stokholmas klusajiem eiro"pieklājīgajiem cilvēkiem", kam Latvija un mēs esam viņu Krima. Mēs esam -- paliekam un atstāti! -- starp 2 iekarotāju un kārotāju armijām: starp 'īstiem barbariem un liekulīgiem politikas eiropeīdiem, kam pieklāīgāka vienīgi dakšīņu un nažu lietošana pie galda, ko atņemt mums.

JĀDOMĀ un JĀDARA PAŠIEM! Moderno karu negatīvais avangards vispirms bija 2001. gada 11. septembra teroristi un pērn -- Krimā zaļie cilvēkveidīgie kuri katrs savā laikā ... apspēlēja sazvaigžņojušos amerikāņus vispirms, pēc tam arī sazvaigžņojušos eiropeīdus Ukrainā. Kādēļ arābiskie teroristi un federālkrieviskie barbari to varēja?!  Vispirms tādēļ, ka tika izmantots mazo -- skaitā optimālo, kaut nedaudz dažāda lieluma mazo vienību spēks, mobilitāte un iespējas, ieskaitot fizisko trenētību, -- visu to, ko senkuršu laikos toreizējie šīs teritorijas iedzīvotāji izmantoja, aizstāvoties pret vikingu -- tālaika skandināvu un tml. "civlizētās" un nenoliedzami talantīgās Eiropas sirotājiem, laupītājiem un karotājiem. Faktiski atmiņas atsvaidzināšanai vajadzīgs tikai viens attīstības spirāles solis, ko atpakaļskata modernajos spoguļos aplūkot.

(flag:lv) MUMS.. JĀMĀCĀS... VISPIRMS ... PAŠIEM ... NO SEVIS!

p.s. Indulis Ķēniņš ar savu mazo tautasdziesmu apskatu savā dienasgrāmatā šorīt par to iespaidīgi un iedarbīgi atgādina.

Uzmanīgi palasiet, -- informācija taču par Eiropas savienības tagadējo teritoriju. Pat skaldi un valdi principa izmantošanas sekas pamanāms un negrūši saskatāmas. Kas mainījies? Labo pārmaiņu ne tik daudz, kā mums pašiem pēc attiecīgajiem gadu simtiem gribētos!

"

Sasatika Dievs ar velnu - ar komentāriem

Sasatika Dievs ar velnu
Vidū jūŗas uz kalniņa;
Kažociņi briku braku,
Zobentiņi šmigu šmagu.

Šajā tautasdziesmā poētiski aprakstīts reāls notikums – Zobenbrāļu iebrukums Sāmsalā 1227. gada janvārī – februārī. Šeit jāaplūko un jāapvieno dažādi aspekti:
1 – „Vidū jūras uz kalniņa”, to pašu saka variants „Vidū jūras uz akmiņa”, tātad – uz salas;
2 – „Kažociņi briku braku” – citā variantā „Ledus gāja brikšķ un brakšķ”, tātad – ziemā, spēcīgā salā;
3 – „Sasatika Dievs ar Velnu” – kristieši(flag:eu) gāja kaujā ar Dieva vārdu, Dievmātes karogu, pēc uzvaras slavēja Dievu To Kungu, savukārt igauņi(flag:ee) piesauca Tāru – Pērkonu, saukdami „Tāra, pit! (Tāra, sit!).


Kristiešiem (flag:eu) Tāra asociējās ar sātanu, nekristītie jeb pagāni (flag:lv) (flag:ee) – ar sātana jeb velna bērniem.


Secinājums – karoja Dievs (Dieva bērni) ar velnu (Velna bērniem).
Šeit vēl viens interesants moments – vienā citā variantā minēti nevis Dievs ar Velnu, bet gan „Div’ bāliņi”. Arī tas ir saprotams. Ordeņa karaspēkā, kuru vadīja mestrs Folkvīns, bez ordeņbrāļiem un krustnešiem, bija arī ievērojams skaits arī kristīto līvu, latgaļu un pašu igauņu (iezemiešu skaits bija pat daudzkārt lielāks, kā vācu). Lūdzu – te būs tie ‘div’ bāliņi”(flag:lv) (fan_flag) .

Sasatika Dievs ar velnu
Vidū jūŗas uz kalniņa;
Kažociņi briku braku,
Zobentiņi šmigu šmagu.


Sasatika Dievs ar Velnu
Vidū jūras uz akmiņa;
Kažociņi briku braku,
Zobentiņi šmigu šmagu.


Div' bāliņi satikās
Uz tā jūras viducīša;
Ledus gāja brikš un brakš,
Zobeniņi snikš un snakš.

..."



 Jā kāds vēlas šaubīties par šo hipotēžu reālismu, -- papildus atgādināšu: Barikāžu laikā par tābrīža atjaunotās Latvijas valdības pirmo miesassardzi kļuva no PSRS izlases tikko izstājušies un uz Barikādēm atnākušie Latvijas bobslejisti, no kuriem spožakais -- un savā laikā dumpīgākais, iepriekš bieži lamātais talants un olimpiskais čempions! -- Jānis Ķipurs jau paspējis pelnīti mācīt gan šveiciešus, gan itāļus, gan amerikāņus un ... tieši šobrīd komentē -- LTV7! -- Sanda Prūša audzināto talantu šovu Rietumeiropā. (flag:lv) Teiksiet, ka... savādi gan?! Ha-ha! He-he...

Vēl Zīmīgāk -- Jāņa Ķipura tagadējās mājas ir ļoti tuvu (hipotētiskajam) Dieva dārzam, ko cauri desmit gadiem uzgājām... kopā ar Andri Slapiņu un SpecNaz Afganistānas kara veterānu, LR NBS SUV pirmo komandieri un vēstures interesentu, rezervēto -- arī par sarkano pulkvedi stulbeņu. lv saukāto! -- komandkapteini Jāni Kušķi, klātesot ... DZIEDĀTĀJIEM, FOKLORAS PĒTNIEKIEM  un popularizētājiem no "VILKIEM", "VILCENĒM" un ''VILCĒNIEM'.


Visur, kur vajadzīgs, ... IT KĀ jau zināmi... ir tāds termins "laukuma pārredzēšanas" talants un prasmes. Un tās prasmes ir jātrenē, jāuztur, -- JĀATTĪSTA. Varat neticēt, bet... laikam... tomēr... PALĪDZ! (flag:lv) (heart)


+


Dzīve rit tālāk un ... : Ēķis: Mums veicas, ka ukraiņi karo mūsu vietā.

http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestd…

Kura filma šogad varētu saņemt Oskaru?

Visticamāk, tā būs vai nu Amerikāņu snaiperis, vai labākās ārzemju filmas kategorijā Andreja Zvjaginceva Leviatāns.

Leviatānu jau redzējāt?

Jā. Laba, bet mana īpatnība ir tāda, ka nevaru skatīties depresīvas filmas. Mana filmas formula ir tāda: cilvēks nāk uz kino un samaksā piecus eiro; es skatos, kāds viņš iznāks no kinoteātra ārā. Man ir svarīgi, lai viņš no kinoteātra iznāk ar sajūtu, ka ir labi pavadījis šīs divas stundas. Augusts Sukuts ir pateicis, kādam jābūt vislabākajam filmas vērtējumam: lai cilvēks pēc tās saka: "Es smējos un raudāju." Tā ir tā formula.

Vai ir kādas labas filmas, kas jums šķiet neciešamas?

Tādu ir ārprātīgi daudz. Starp citu, daudzi liekuļo - ierauga brendu un saka: tā ir laba filma, bet paši skatās kaut ko citu. Tā ir mana televīzijas pieredze, es to redzu pēc skatītāju daudzuma. Piemēram, ja tu Kannu filmu laureātu ieliec ēterā, tev skatītāju būs nulle. Šīs filmas ir domātas tiem, kuri skatās, kādi varētu būt kino gājieni nākotnē, tātad kino veidotājiem, producentiem, nevis lielam skatītāju skaitam. Problēma ir tikai tajā faktā, ka vienkāršajam cilvēkam nav izskaidrots, kā uz to skatīties. Man to izstāstīja Kannu festivāla komercdirektors, kad viņam jautāju, kāpēc šīs laureātfilmas televīzijas skatītāji neskatās. Viņš paskaidroja: šīs filmas nav domātas televīzijai, tās ir tiem, kas meklē kaut ko jaunu. Arī jaunie konceptauto nav domāti ikdienas lietošanai.

Kādam skatītājam filmas veidojat jūs ar režisoru Aigaru Graubu?

Mēs ar Aigaru ražojam filmas cilvēkiem kinoteātrī - lai cilvēki tās divas stundas smietos un raudātu. Tam pašam Kannu festivāla komercdirektoram reiz Itālijā garākā sarunā pie grapas jautāju, kādām filmām ir cerības nokļūt Oskarā. Latvijai vienīgā iespēja ir pretendēt uz nomināciju neangļu valodas filmām. Pārējās nominācijās, kur priekšā ir industrijas haizivis, tikt iekšā nav iespējams. Tāpēc valstij ir jāpiedalās šajā "neangļu" nominācijā. Mēs līdz 2005.gadam nevīžojām to darīt. Šo filmu formula ir vienkārša, viens amerikāņu producents to man definēja šādi: "Mēs šajā nominācijā negribam redzēt amerikāņu stāstus vai to, kā jūs redzat Ameriku, mēs gribam, lai jūs rādāt savu stāstu - kā dzīvo ķīnietis, kā krievs..."

Cik bieži jūs tagad skatāties filmas?

Tā ir mana slimība. Ja pa dienu kaut ko daudz daru, tad vakarā mājās kino man ir divas stundas svešā pasaulē, tad manis faktiski nav mājās. Un šajās divās stundās man negribas ielaist savās vēnās un smadzenēs drausmīgu pesimismu. Jau tā dzīve ir draņķīga, un tad vēl skatīties, kā viens tur mokās, lai cik mākslinieciski labi viņš mocītos?

Vai jūs skatāties katrreiz jaunu filmu, jeb ir filmas, kuras skatāties vēl un vēl?

Teikšu no savas televīzijas pieredzes: cilvēks būtībā no televīzijas un filmas negaida neko jaunu, viņš gaida programmējamu emociju, piemēram, "es tagad gribēšu pasmieties". Viņš skatās, kā notiek, nevis - kas notiek. Ieraugot pazīstamu aktieri, viņš it kā ceļo laikā atpakaļ, aizmirstas, un tas iedarbojas kā nervu zāles. Tajā pašā laikā gribas arī ko jaunu. Par sevi varu teikt, ka par vienu trešdaļu meklēju vecās emocijas un divas trešdaļas kaut ko jaunu.


Vai jūsu veiksmes stāsts, televīzija, radās jaunā meklējumos?

Veiksmes stāsts bija ļoti vienkāršs - tajā laikā cilvēki bija izslāpuši pēc ārzemju kino. Iedomājieties, mēs ielikām ŠvarcenegeraTerminatoru un dabūjām miljonu skatītāju valstī, kur iedzīvotāju tikai divi miljoni! Tā vairs nebūs nekad, jo tad bija tikai daži televīzijas kanāli. Tagad televīzija iet uz tiešajām pārraidēm, live, uz notikumu te un tagad. Piemēram, nupat Amerikā viņu futbola mača pagarinājumu noskatījušies 50 miljoni. Kino ir kaut kas cits, individuāls, intīms pasākums.

Bet ietekme televīzijai, šķiet, nemazinās. 

Protams, jo cilvēks grib redzēt to, kas notiek "te un tagad". Bet televīzija arī ļoti segmentējas pa nišām.

Kā tad Krievijā televīzija varētu apstrādāt tik lielu auditoriju, ja tā tur būtu segmentējusies? 


Reiz lasīju par krieviem ļoti interesantu lietu -


vai zināt kādu citu nāciju, kas jums nāk klāt un saka: kāpēc jūs mani(flag:ru) nemīlat?


Acīmredzot tas liecina par viņu lielu mazvērtības kompleksu.

Šausmīgu! Tad noskatījos ļoti interesantu pārraidi par ordu - kad tā nāca Krievijā iekšā, kņazi palika pie varas, viņiem tikai bija jāvāc mesli ordai. Taču, vākdami meslus, šie kņazi pārņēma arī ordas kultūru, absolūtu centralizāciju. Krievu činavniekiem tas ir izteikts: ja esi par viņu augstākā amatā, činavnieks būs iztapīgs, bet, tiklīdz tu nebūsi amatā, tā tu būsi svoloč. Uz šo psiholoģiju televīzija ir nospēlējusi: Krievijā cilvēks tiek pazemots visās dzīves jomās, sākot ar namu pārvaldi, bet televīzijā viņš ierauga, ka ienaidnieki ir riņķī apkārt Krievijai un viņš pats ir varens un garīgs. Krievijas televīzijā šis noskaņojums ir uztverts un izmantots tik precīzi, ka Gebelss atpūšas - tik ģeniāli!

Starp citu, uz Ukrainu karot jau nebrauc cilvēki, kuriem viss kārtībā. 70 procenti karotāju tur ir tādi, kas tikko izšķīrušies, kam ir kredīts vai kam dzīve kaut kā citādi ir pilnīgā pakaļā. Tās ir paralēles ar Amerikāņu snaiperi. Ticiet man, Krievijas propaganda atrod dzirdīgas ausis tāpēc, ka viņi šīs sajūtas instrumentalizē.

Mums veicas, ka ukraiņi karo mūsu vietā.


Piecus gadus esmu nomācījies Pēterburgā un bijis arī krievu armijā, tāpēc saku - mums ir veicies, ka tas ventilis ir tur, jo tas varēja būt arī uz mūsu pusi.

Tagad mēs skaidri redzam, ka mediju informācija ir ierocis. Ko darīt? Veidot pretsistēmu?

Jau vienā no Džeimsiem Bondiem bija tāds misters Kārvers, kurš bija izveidojis globālo mediju impēriju un teica, ka viņa armija ir mediji. Tieši tā, tie ir leģioni. Kad "zaļie cilvēciņi" Krimā kāpa ārā, ukraiņi gāja prom, viņiem varēja būt vislabākā kara tehnika, bet viņi nebija gatavi karot. Tas pats ir ar Latvijas armiju - ja nebūs cilvēku, kuri gatavi nolikt galvu par valsti, nekāda tehnika nepalīdzēs. Kauja notiek galvās.

Kas Latvijai būtu jādara ar Krievijas telekanāliem?

Nosaukšu trīs punktus, bet vispirms padomājiet par tādu jocīgu lietu: mēs (flag:lv) finansējam Kremļa televīziju. Kāpēc? Tāpēc ka tu nevari nopirkt televīziju, paketē neietverot Kremļa kanālus. Tātad, arī tad, ja tu šo Krievijas kanālu varbūt nemaz neskaties, bet, nopirkdams paketi, finansē. Amerikā caur patērētāju biedrību ir panākts, ka kanālu kombināciju vari veidot pats. Mūsu valsts ir tik jauna, ka neesam izpratuši mūsu nacionālās intereses. Viena no šīm nacionālajām interesēm ir savas informatīvās telpas aizsargāšana. Tātad ir jāpanāk, ka tu vari nopirkt tikai tos kanālus, kurus gribi.

Otra lieta, kas jāpanāk - lai retranslētos kanālos, kuros nav vietējā satura, nevarētu ielikt reklāmu. Trešais punkts - neticu, ka latvietis var uztaisīt krievu kanālu. Nekad mūžā! Mums nav tādas mentalitātes. Esmu pietiekami ilgi nostrādājis televīzijā un varu apgalvot, ka tādam latviešu taisītam krievu kanālam atvēlēto naudu var pa taisno mest miskastē. Tātad vienīgais, ko mēs šajā sakarā varam darīt, - jāatrod Krievijas opozicionāru kanāli, kuri ražo to, kas mums ir vajadzīgs, un jāiedod viņiem skaļrunis.

Jā, ir arī ceturtā lieta. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss man stāstīja interesantu lietu: mums pie Krievijas un Baltkrievijas robežas ir savi raidītāji. Krievija var ieraidīt bez maksas savu kanālu Latgales pierobežā. Bet arī mēs, ja gribam, varam savu saturu vai viņu opozicionāru ieraidīt viņu teritorijā!      

Cik tālu?

Kaut vai 40 kilometrus, lai tie, kas pie robežas dzīvo, kaut ko saprot un vismaz sāk uzdot jautājumus. Tas ir pirmais darbiņš, kas maksā ļoti maz. Labi, pieaugušu cilvēku pārprogrammēt ir gandrīz neiespējami, bet, ja iedosi citu domāšanu bērnam, tas darbosies. Piemēram, ja Snickers gribētu te iekarot tirgu un stāstītu, ka Laima nav laba, viņam nekas nesanāktu, bet, ja viņš aizietu uz bērnudārzu un vienkārši iedotu katram bērnam Snickers, efekts būtu pavisam cits.


Koments Dienā, "zem Ēķa":


Mums(flag:lv) tā paveicās 1919.gadā, kad Ļeņins bija spiests pārsviest armiju uz Ukrainu

Nezinu, vai šoreiz var uzskatīt, ka ukraiņi karo mūsu vietā. Mēs tomēr jau esam integrēti NATO.
Bet 1919.gadā mums tiešām paveicās jo Ļeņins, ukraiņu pretestības dēļ, bija spiests Latvijā Stučkas marionešu valdību atbalstošo sarkanās armijas kontingentu pārsviest uz Ukrainu
(flag:ua)

pirms 7 stundām, 2015.01.25 07:35

+20 -15

Attīstības... vai vienkārši REALITĀŠU SPIRĀLE laikā? (flag:lv)


Jaunās Gaitas liecinājums par autorizstādi "Barikādes" (1991.), kam negatīvi uz Kanādu izlidoja -- cūcene/sagadīšanās! -- 20. 01. 1991., nākamajā dienā pēc Andra Slapiņa nošaušanas un Gvido Zvaigznes  nāvējošās ievainošanas. Izstāžu kopijas, ziedojot savus līdzekļus un laiku meistaroja Juris Benjamiņš, Emilijas Benjamiņas audžudēls (?) esot bijs, izstādi neesmu redzējis, izstādīti bijuši... 26? ... 28?... darbi, Kodak negatīvu filmas, vienu sauju fotosomā iebēra kolēģis no Somijas fotoaģentūras "Lehtikuva" -- par koleģiālu palīdzību, vadājot pa barikāžu vietām, ko citvalstnieks savā gaitā neatrastu. Starp Baikāžu sākumlaiku un 1990/1991. jaungadu kopā ar Andri Vērgalē ar Andra puslegāli no Rīgas kinostudijas izkombinētu ArriFlex filmējām un rakstījām arī sinhrono skaņu Vērgalē, Jāņa Tamuža otrajā filmēšanā, pirmā bij mazliet agrāk, rudenī, ar pliku KonVas mehānisko brīnumu vien. Kad 20. janvāra rītā skatījos uz kritušo un ievainoto asinīm pie Basteja, redzes atmiņā -- Tamuža apdzīvotie bēniņi, kur visapkārt pārsvarā sarkani āboli -- uz grīdas, uz galda, nu jau atmiņā lielas sarkanas asinslāses.. un pie galda 92-gadīgaiis latviešu Jānis, vājredzīgs, trīcošām abām rokām -- viena mēģina turēt lupu, otra velk tik drebošas līnijas, it kā tas cits "nepareizais" strēlnieks, kurš ar strēlnieku laika un kolhozpirmsākumu ēras tintes pildspalvas zīmējumiem jau stabili bija iezīmējis arī sevi pašu Latvijas mākslas vēsturē blakus jau zināmajiem. Vien šo Liepājas latviešu vaodšie muzejnieki atfutbolēja, zīmējumus neņemot pat par velti, toties tā paša muzeja ierindniece, mākslas vēsturniece Gaļina Rjabkova, kam tobrīd ar latviešu valodu vēl grūti, bet viedokļa spēks no krievu aristokrātiem un ukraiņu kazakiem, par Jāņa Tamuža vajadzību Latvijai nešaubijās ne mirkli, pirmo Liepājas apriņķa Vērgales Tamuža izstādi... Jēkabpilī izdomāja un gatavu dabūja Jurģis Skulme, tad -- Jāņonkula ieķeksēšana Rīgā, Arhitektu namā -- ar to pašu izstādi, un tikia pēc tam -- uz Liepāju... Arī tādēļ Andris Slapiņš lidot atlidoja uz Preses namu, aurodams, ka man jau esot gatavs scenārijs un jāfilmē,"kamēr dzīvs"... tobrīd jau abiem mums likās, ka mēs par Jāņonkuli Tamužu, -- to pašu, kurš Andri mazliet pārdzīvoja, bet Barikādēs pie Zviedru vārtiem -- vēl viena kārtējā sagadīšanās! -- sēdēja vīri no Vērgales, pa nakti nagloja un tēsa, un dzeloņdrātīs iekāra gan Kalašņikova automātu koka mulāžas, gan senlatviešu kaujasvāles ar sprunguļu pīķiem.

20. janvāra rītā, pie Basteja tiltiņa atradu Kalašņikova modernversijas -- 5,45 mm -- lodi, kas bij ietriekusies tiltiņa balstā, sīks draņķis ar lielu lidojuma ātrumu, tās pašas zortes, ko tagad filmā par Gvido var redzēt rentgnena uzņēmumā, vien mans paceltais nāvesdraņķis savu ļoti smailo spici bij atlocījis pret tilta balstu, par pilniem 180 grādiem -- nekādu citu iespēju, kā nosaukt par Impotento lodi, kas ne tikai manā atmiņā paliks kā Barikāžu Zīme. To lodi svārku kabatā, blakus negatīviem, uz Toronto aizgādāja Inese Meiere, kura kopā ar Oskaru Zīdu lidoja darba darīšanās par skolotāju/pedagogu līniju. Šobrīd gan man nav zināms Impotentās lodes tālākais liktenis, -- Toronto Latviešu centra mūslaiku fondu glabātāja par to neko -- vismaz pirms 2 gadiem -- nebija dzirdējusi. Tomēr gana daudzi to paspēja redzēt un tie vēl nemiruši. Un labāku tālaika Zīmi arī šodien nezinu -- daži grami nāvējoša materiāla kā ieroču mazspējas simbols, nopietni pārliecinošā un izsmejoši atraktīvā -- erektīlās disfunkcijas etalona -- formā.


http://zagarins.net/jg/jg181/JG181_barik…


(flag:lv)