Krāsainā fotogrāfija,vēsture

Сергей Михайлович Прокудин-Горский

Daugavpils pusē XXgs sākums
Daugavpils pusē XXgs sākums

 Pirmoreiz redzot šī autora bildes man pārsteigumā atkārās žoklis. Krāsainas Latvijas bildes no pagājušā gadsimta sākuma...pie tam tādā kvalitātē,tas nevarēja atstāt vienaldzīgu. Gāju netā meklēt informāciju. Stāsts ir ļoti interesants,autors ir zināms arī pie mums,ir bijušas reprodukciju izstādes. Vienīgi,kā jau bija gaidāms,rakstītā informācija latviski ir nedaudz paskopa. Parastais variants-kādam vajag,kaut ko patulko,bet pārējie publikācijām vienkārši nokopē un pārpublicē. Jau toreiz ,kad cik tur gadus atpakaļ lasīju,likās ,ka vajag nedaudz papētīt un patulkot no fotogrāfu redzespunkta,bet tam neatradās laika. 

  Labi,šodien it kā varu. Jau ilgstoši darbojos pēc principa;''Ej uz mērķi,ja nevar paiet -rāpo. Ja arī paiet vairs nevar,tad guli mēķa virzienā!'' Tāda situācija kāreiz ir tagad. Ir tikai viena bēda. Es tāpat kā deputāts;gribēt gribu,bet mācēšana ...sū...

   Mjāāā,bet ceru ,ka tie kas lasīs piedos,jo galu galā tas man tāds privāts blogs vien ir  :)

  Ir vēl viens aspekts,kura dēļ man tieši šis fotogrāfs,pedagogs, izgudrotājs un ķīmiķis liekas interesants. Runa ir par vizuālā materiāla saglabāšanu vēsturei. Cara tētiņš Nikolajs II izrādās saskatīja šāda materiāla iegūšanas un vākšanas nozīmīgumu. Un iemūžināts tika ne tikai viņa feiss,bet arī tā laikmeta ļaudis ,vide ,arhitektūra. Tam tika arī piešķirti zināmi līdzekļi un tehniskais aprīkojums,proti aprīkots vilciens,laivas un citi.

Tātad- Sergejs Prokudins-Gorskis

 Biogrāfija ir tulkota un šur tur publicēta,piemēram ŠEIT.

Tā īsumā var nodublēt kādu vesiju 

Dzimis 1863. gada 31. augustā Muromā. Pavadīja bērnību Prokudinu-Gorsku ģimenes īpašumā - Fuņikovas kalnos. Prokudins-Gorskis studējis Aleksandra licejā, absolvēja Tehnoloģisko institūtu Sanktpēterburgā, kur viņš apmeklēja Mendeļejeva lekcijas. Pēc tam viņš turpināja ķīmijas studijas Berlīnē un Parīzē.1898.g. kļuva par Imperatora krievu tehniskās biedrības fotogrāfijas nodaļas biedru un sāka aktīvi nodarboties ar krāsu kino problēmām. Uzturot sakarus ar daudzām zinātniskajām biedrībām Krievijā un ārzemēs, viņš uzstājās ar referātiem Berlīnē, Londonā un Romā. 1900. gadā viņš saņēma Grand Prix Starptautiskajā izstādē Parīzē. Par viņa pētījumiem izsniedza patentus par krāsainu foto un kinolenšu izgatavošanu. Ap 1905. gadu S.Prokudins-Gorskis izstrādāja plānu, kurā, izmantojot krāsu fotogrāfijas sasniegumus, bija paredzēts sistemātiski dokumentēt Krievijas impēriju. Nodrošinājies ar cara Nikolaja II sagādātu speciāli ar fotolaboratoriju aprīkotu vilciena vagonu, līdz ar divām atļaujām, kas deva pieeju aizliegtām zonām un ļāva apiet impērijas birokrātiju, S.Prokudins-Gorskis dokumentēja Krievijas impēriju no 1909. līdz 1915. gadam. Viņa darbību pavadīja ilustrētas lekcijas. 1911. gada jūnijā S.Prokudins-Gorskis apmeklēja Dvinsku (Daugavpils), kur uzņēma dažas fotogrāfijas. Šīs fotogrāfijas ir pirmie reālistiskie krāsu attēli ar Daugavpili. Pavisam S.Prokudina-Gorska plašajā arhīvā, kuru viņš izveda uz Rietumiem 1918.gadā, tika atrastas 4 Dvinskas fotogrāfijas.
Pēc revolūcijas, līdzi aizvedot unikālo fotouzņēmumu kolekciju, fotogrāfs emigrēja sākumā uz Norvēģiju, pēc tam uz Angliju un Franciju. Kopš 1922.g. viņš pārcēlās uz Nicu un strādāja ar brāļiem Lumjēriem. Līdz 1930.gadu vidum fotogrāfs nodarbojās ar izglītošanas darbu Francijā.
Miris 1944. gada 27.septembrī Parīzē. Pēc fotogrāfa nāves 1948. gadā viņa dēli pārdeva kolekciju ASV Kongresa bibliotēkai, kur tā glabājās līdz gadsimtu mijai, kad fotouzņēmumu kolekciju tika nolemts restaurēt un digitalizēt.

   Tagad atgriezīšos pie tehniskā izpildījuma un akcentēšu lietas,kurām mazāk uzmanības. Pirmoreiz skatot mani visvairāk pārsteidza tonalitāte. Jā protams ari plastika ,bet tas jau it kā saprotamāk zinot vidēja un liela formāta kameru īpašības. Tātad kā?

 Pati kamera vai tās attēls liekas nav saglabājusies,vismaz es neatradu. Svarīgs ir princips. Tā esot bijusi līdzīga Adolf Miethe izmantotajām

Ādolfs Mīte arī ir ļoti interesants personāžš,kurš veicis nopietnu darbu fotogrāfijas attīstiba. Kam interesē var pameklēt. Šajā gadījumā attēla ieguvei tiek izmantoti trīs MELNBALTI  kadri fotogrāfēti caur krāsanaijiem filtriem. Sanāk tāds kā mūsdienu RGB krāsu telpas aizsākums. Tiem ,kas ņemas ar attēlu apstrādes programmām būs vieglāk saprast. Lūk es vienu no tām bildēm atvēru un veicu pretēju darbību,skatīju kanālos. Tad arī tā kā izskatās tie kanāli,tādi arī bija Sergeja Prokudina Gorska negatīvi

  Tikai,kad ASV Kongresa bibliotēkas darbinieki ķērās pie šī materiāla digitalizēšanas,gluži tik vienkārši vis nebija. Tos 1902 attēlu negatīvus pēc skanēšanas liekot kopā parādījās daudzas neregulāras nobīdes. To izcelsme tiek skaidrota ar izmantojamās optikas hromatiskajām aberācijām vai krāsaino filtru biezuma neprecizitātem. Lai vai kā ,tika izstrādāts speciāls algoritms,to novēršanai un tka iegūtas tās 1902 bildes.Kongresa bibliotēkas lapā tie faili ir pieejami un netā atradu arī tādu kā izklaides atrakciju,kur tiek piedāvāts pašam no izejas failiem pamēģināt uztaisīt krāsainu bildi.

  Tolaik bildes skatījās ar diaprojektora palīdzību-vienlaikus visus tris negatīvus projicējot caur krāsainajiem filtriem. Bija arī metode,kā izgatavot kopijas uz papīra atklātnēm. Rezultāts ir pat ļoti pieklājīgs salīdzinot teiksim ar mana kāzu albūma uz krāsainas emulsijas 1988.gadā taisītajām.  

  Krievijā vēl joprojām ir interesenti,kuri ņemas ar kaut kur saglabājušos negatīvu apzināšanu un meklēšanu,cepas pa forumu-viss notiek. Ir arī kuriozi. Muļļājot attēlus fotošopā,lielā palielinājumā mēdz pamanīt kaut kādā guberņā nopietnus telegrāfu līnijas vadus,tad atklājas,ka arī pirms komunisma ēras nemaz tik nožēlojami vis nav dzīvojuši,kā partija savulaik borēja. Tas tā īsumā varbūt viss. Rakstelis tapis zelējot domu,par to kādos formātos,KUR un kāda satura bildes krājas mūsu valsts un pašvaldību pūros :)

2014.09.02.