Krapes pagasts

06.05.2014


Krapes Sv.Arsenija pareizticīgo baznīca
Krapes sv.Arsenija pareizticīgo baznīca

Te būs vairākas tēmas-sākšu ar Krapes skolu

  Brauciens uz Krapes pusi jau bija sen lolots,atlika gaidīt tikai izdevību. Tāda radās ,kad uz turieni devās kolēģis fotogrāfs A.Priedītis. Mūsu biedrības īpatnība ir ,ka vajadzības gadījumā var pieslēgties ievērojams skaits fotogrāfu vai citu nozaru speciālistu. Krape interesēja saistībā ar vietējo skoliņu,jo ar šo tēmu darbojamies jau ilgāku laiku. Pozitīvais ir apstāklī,ka mūs jau atpazīst,bet no otras puses skatās kā uz apokaliptiskajiem jātniekiem-ja jau esam klāt,tad dažreiz beidzas ar slēgšanu.

  Rembates pamatskola

 Tomes skoliņa

Pirms brauciena netā sameklēju tikai ģeogrāfiskas lietas un kontaktpersonas-tenkulapas nelasīju,jo lieka informācija un emocijas var traucēt objektīvi strādāt.

  Tuvāk pie lietas. Kad esam klāt, skoliņa izskatās varen glīta un saposta. Blakus nav varenlielu koku,var nobildēt no visām pusēm. Uzreiz acīs iekrīt arī moderna sporta piebūve. Tuvumā ir glīts rotaļu laukums un malkas grēdas. Vēlāk no skolotājas un tās dienas gida Maijas Auziņas uzzinu,ka esot arī bijis skaists dzīvžogs,bet ceļa rekonstruktori nopostījuši. (Savādi,kad strādāju cauruļvadu licējos,iznīcinātie apstādījumi bija pašiem jāatjauno...aut.piez). Labi-nobildēju un eju iekšā. Uz durvīm uzraksts''Svešiem ieeja aizliegta,bet tur kā reiz apkopēja rosās,kura palīdz sameklēt arī Maiju. Tālākās saruna izvedas tāda pavisam dīvaina. Redzams ,ka skolā ir samilzusi kaudze jautājumu,neziņas un neizpratnes.        Krapes pagastā jau tā ir pulka dažādu problēmu saistībā ar zināmu nošķirtību no novada centra. Ir transporta,kultūras un citas grūtības. Pat tāda lieta ,kā bankomāta trūkums izraisa zināmas neērtības. Viss tas protams kaut kādā mērā atsaucas arī uz skolas dzīvi. 

  Skoliņa no iekšpuses nedaudz atgādina bijušās Rembates pamatskolas telpas. Tādas mazas omulīgas klasītes ar aizvēsturisku interjeru un dažiem moderniem elementiem. Rūķu namiņš kaut kāds. Īpašu gaisotni rada reāli strādājoša malkas krāsniņu apkure. Zinātāji sapratīs,kā atšķiras gaiss telpās no centralizētās apkures. M.Auziņa apgalvo,ka bērni slimojot reti,pieļauju,ka viņai ir taisnība. Īpaši tas varētu attiekties uz modernajiem alerģiju paveidiem :)

  Tiekam iepazīstināti nedaudz ar audzēkņu sasniegumiem ,darbiņiem un skolas vēsturisko stūrīti. Tur kolekcijā manīju arī visai interesantas agrāk neredzētas grāmatas. Teiksim 1923.gada izdevumus. Dažos kabinetos manīju arī mēbeles kā antikvariāta veikalos.Arī attēlos redzamās stelles ir pilnīgā darba kārtībā.

  Tālāk jautrāk. Šeit neņemšos šķirot labu no ļauna,nav man tam nepieciešamā datu daudzuma analīzie,bet tas skoliņas ritms tāds jokains. Pirmkārt jau Krapes skoliņai tagad ir it kā Madlienas vidusskolas filiāles statuss. Tālāk citēju no Ogrenet :''Krapes skolā nav 8.klases un šogad 7. līdz 9.klašu bērni uz fizikas un ģeogrāfijas stundām tiek vesti uz Madlienas vidusskolu'' Bet kā es sapratu uz kaut kādām nodarbībām vai dzīvesvietām bērni mēdz braukt vēl uz Skrīveriem un Lēdmani. Reāli dzīvē tas tā diezgan murgaini varētu būt. Kā noprotu tādas dīvainības mēdz notikt sekojot lozungam:''Nauda iet līdzi skolniekam'' Tādā gadījumā rodas jautājums,kā un kam līdzi tā atnāca sporta kompleksa būvniecībai,ko fatiski izmanto teiksim peintbola klubs? Par it kā notikušajiem pārkārpumiem,ko naski izmet neta meklētāji,šeit nerakstīšu. No savas pieredzes zinu,cik kardināli var atšķirties mazas skoliņas ikdienas dzīve,kur gan audzēkņi,gan viņu vecāki ir savstarpēji labi pazīstami-teisim no novada centra skolas. Bet skolas liktenim pie iespējas vēl pasekosim.

foto A.Priedītis un R.Kozulis

Krapes skolai 145  no Ogrenet

 

 

Zināms, ka Krapē pirmais skolotājs bijis Oto Ozoliņš (1818.gads). Mācības notika Ozolmuižā. Krapes skoladibināta 1867.gadā Rīgas apriņķa Krapes pagastā, uz barona Nikolaja Fītinghofa dāvinātās zemes. Pie izglītības iestādes atradās 17,8 hektāri zemes. Skolas pārziņa Hermaņa Poļanska laikā (1880.-1886.) tika iestādīts augļu dārzs, apkārtne apzaļumota ar kokiem. Vienstāva ēka celta no laukakmeņiem 1912.gadā (šogad – apaļi šūpuļsvētki...). Cēsu meistara Mežciema vadībā par 3120 rubļiem uzcēla (darbs uzdots mazāksolīšanā) otru stāvu biedrības vajadzībām. Kopumā pārbūve izmaksāja 6000 rubļu. Netālu no skolas bija klēts, piedarbs ar riju un kūts.

 

Jaunie un jaunākie vēstures grieži
1.pasaules kara laikā skolas ēka stipri cieta – tika izpostīts inventārs un mācību materiāli, apakšstāvā iemitināti zirgi. Vācu okupācijas laikā Krapē nokomplektētas septiņas klases, direktora amatā Āboliņa kungs. Ar 1962./63.gadu Krapes septiņgadīgā skola kļuva par astoņgadīgo pamatskolu. 1965.gadā mācījās 108 skolēni (šobrīd – sapnis...) un strādāja 13 pedagogi. 1989./90.mācību gadā izglītības iestāde  jau deviņgadīgās pamatskolas statusā. Nav iespējams pateicībā nosaukt visus Krapes gaismas pils vadītājus, skolotājus un tehniskos darbiniekus, kuri darījuši visu, lai bērni tiktu izglītoti, audzināti un dzīvotu sakārtotā vidē.

 

Kodīgi melnā 1993.gada 10.novembra ugunsgrēka laikā izdega skolas iekšpuse. Cita starpā gāja zudībā visa rūpīgi vāktā laikmeta hronika un vēsturiskā ekspozīcija, kā arī unikāli materiāli, kurus bija sakrājusi pensionētā skolotāja Vija Liepiņa. 1995.gada 15.septembrī mācības atsākās renovētajā skolas ēkā. Ar 2011.gada 1.septembri Krapes pamatskola ir Madlienas vidusskolas filiāle.

 

Muzeja vēsturiskais krājums kļūst arvien biezāks
Bagātīgas liecības par izglītības attīstību Krapē glabājas skolotājas Maijas Auziņas vadītajā skolas muzejā, kas veidots ar pašu iedzīvotāju atbalstu. Vispirms jāteic – krapiešiem ir sava pagasta grāmata. 2005.gadā nāca klajā "Stāsti par Krapes pagasta senatni – cilvēki un mājas" – Jāņa Līča rakstīto atmiņu kopojums, ko izdeva viņa meita. Protams, muzeja krājumā ir materiāli ne tikai par 145 gadus vecās skolas gaismas ceļa gājumu, bet arī par 1925.gadā dibinātās Krapes slavenās pienotavas laikiem, kolhoza vēsturi, evaņģēliski luteriskās un pareizticīgās baznīcas dienām un nedienām.

 

Unikālus materiālus ir atdevis bijušais pienotavas direktors Verners Pūpols. Dažādus sadzīves priekšmetus, atmiņas, albumus, notikumu hronikas, publikācijas par Krapes skolas absolventiem sniegusi Anna Rudzīte, Ilga Vītoliņa, Milda Zaķe, Antoņina Zariņa, Anna Žura u. c. Lielu ieguldījumu muzeja paplašināšanā dod esošie pedagogi, dokumentālos aprakstos iemūžinot bijušo kolēģu un tehnisko darbinieku gaitas. No jaunākā pienesuma jāmin Aijas Blittes rakstītais atmiņu stāsts un Vijas Liepiņas materiālās vēstures liecības.

 

Krapes pedagogi un darbinieki optimismu nezaudē
Kāda noskaņa sirmajā skolā pirms vēsturiskās jubilejas un kārtējā mācību cēliena? Krapespamatskolas absolvente, mācību pārzine Rita Sandore: "Šobrīd visi darbinieki, kuri savu skolu godā tur, cītīgi strādā, lai pienācīgi sagatavotos svētkiem. Skolas kolektīvs saka paldies visiem, kuri palīdzējuši, atbalstījuši un sponsorējuši savu izglītības iestādi, bet vislielākais paldies Padegu ģimenei, skolas absolventiem – Laurai Labucei un Jānim Kaktiņam. Mūsuskolas nams visos laikos ir bijis un būs dižs un varens, un vērs durvis nākamajām paaudzēm".