Muzeju nakts

Lielvārde 2013.05.18

Muzeju nakts,Lielvārde;Pumpura muzejs
Muzeju nakts Lielvārdē

  Muzeju nakts....Labu laiku apmeklējumu grafikā iekļauts pasākums-šogad vienojošā nots ZAĻAIS.

   Ar kolēģi Rihardu sadalījām vietas,kas kam un kur-noteicošais bija ģeogrāfiskais princips. Viņs kā enerģiskāks būdams saplānoja uz Ogri un Ķegumu,es nomērķēju uz Lielvārdi. Vispirms var palūkot pasākuma plānoto grafiku,

Ņēmu velosipēdu,krāmējos vilcienā un neilgi pirms pasākuma biju vajadzīgajā vietā. Kaut kādi mazie vēl mēģināja,bet nu laiks pašai norisei.

   Sākās viss daudzsološi,publikas priekšā nāca vadītāji un...........

Mjāā-neko arī nepaspēja,kad nāca virsū negaiss. Es ātri saliku aparatūru somās un atkāpos līdz baznīcas durvīm.No turienes arī vēroju paniku,kura sākās skatītāju vidū. 

 Apjukuma brīdis neievikās,organizatori bija klusībā ar ko tādu rēķinājušies un visi draudzīgi pārcēlās uz muzeja telpām. Tas man radīja zināmu dilemmu kā bildēt. Nolēmu saglabāt to šaurības un pārsātinājuma atmosfēru,kas bija izveidojusies.

   Šis pasākums bija diezgan cieši saistīts ar fotogrāfiju. Vispirms jau tāpēc,ka muzeja telpās bija izlikta Valtera Poļakova ļoti cilvēciskā un mīļā izstāde ''Latvijas bērni''. Autoram ari tika dots vārds un teikts paldies par paveikto. Bildes efektīgas un priekštatu var gūt tās redzot reportāžas kadros.

  Tad vēl arī kolēģīte Ogres foto kluba biedre,pašvaldības saita redaktore un reportiere,daudzu fotoizstāžu dalībniece Anita Saka bija ierīkojusi foto stūrīti.

Anita Saka
Anita savā elementā

    Pasākums notika faktiski divās vietās. Otru programmas daļu bia uzņēmusies Lielvārdes mākslas skola. Diemžēl gan viņu gan manu darbošanos patraucēja vētras otrais vilnis. Ar to vētra izārdīja mākslas skolas audzēkņu radītās animācijas filmas rādīšanas vietu,salaužot un aizgrūžot telti. Arī apmeklētāji bija kļuvuši tramīgāki un daļa deva priekšroku noskatīt pasaules čempionāta spēli hokejā. Es tomēr kādā brīdī aizkūlos un iepazinos ar interesantiem ļaudīm. Savu sapņu lidmašīnu neuztaisiju,bet negaidīti tiku pavērot podu dezināšanas cepļa iekuršanas brīdī. Tās ir vietas,kur būtu svētīgi iegriezties vēlreiz.

  Braucot no vienas vietas uz otru, baudīju pavasara krāsu un šmaržu izvirdumu. Kāds kadrs jau arī nospiedās. Lāčplēša parkā paņēmos ar vienu senu ieceri,bildēšanu no neierasta rakursa,bet sapratu,ka tam vajadzēs veltīt vēl kādu dienu.

Turpmākajā pasākuma daļā nekas ekstremāls nenotika,viss gāja pēc iekavētā plāna-dziedošo ģimeņu uzstāšanās un citi. Vienīgi liekas negaiss bija aiznesis lielāko enerģijas daļu. Jau braucot mājās ņiprākie bija sastapti nodzerti purni,kā Lielvārdē tā Jumpravā :) :) :)

.............................................................UZ SĀKUMU