Bērnu klīniskās universitātes rehabilitācijas nometnē Ogrē

11.01.2014


Ansis Cīrulis
Rehabilitācijas nodaļa Ogrē
rehabilitācijas nodaļas ēkas fasāde
rehabilitācijas nodaļas ēkas fasāde
Sienu gleznojumi
Ansis Cīrulis

Ar iestādi,par kuru šeit runa agrāk nebija bijis saskarsmes. Pirmoreiz ko sīkāk uzzzināju no kolēģa reportāžas(skatit šeit). Pats pirmoreiz aplūkoju pa ceļām uz Zilokalnu skatutorņa atvēršanu(bildes šeit) Jāsaka iespads bija diezgan nomācošs un sapratu,ka drīzumā atgriezīšos ,lai iepazītos tuvāk. Tā arī notika. Šoreiz kultūras kanonu saglabāšanas sakarā.

  Es it kā cenšos savā fotogrāfijā neakcentēt savu viedokli vai attieksmi,bet dažkārt tomēr to jautājumu rodas daudz un gribas rast kādu atbildi.

  Tātad iepriekš pameklēju,izdrukāju un darba brīvajos brīžos palasīju materiālus par Ansi Cīruli. Tāda sakarīgākā likās Jāņa siliņa publikācija no ''Jaunā gaita'' 1975.g. Tas deva iespēju izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem,kā kolēģei,kurai dēļ gleznojumos izmainītajām ķermeņu proporcijām gleznojumi likās nedaudz atbaidoši. Bet nu neko nevar darīt. laikmeti un cita gadsimta kultūra mēdz radīt dažādas asociācijas. Pirmkārt negaidīts bija pats mērogs. Interneta attēlu publikācijas sniedz paskopu priekštatu. Ir jāredz kopaina.

  Par pašu Ogres Vēstures muzeja rīkoto meditāciju man maz materiāla,negribēju dublēt kolēģa Riharda darbu (skatīt šeit). Labu laika daļu pavadīju staigājot pa telpām un ēkai pieguļošo parku mēģinot izjust tās vides elpu. Ko lai saka? Totāla bezcerība tur valda. Tas redzams jau uz apkārt esošā žoga sūnām. Efektu vēl pastiprina teritorijai blakus esošās iesāktās celniecības buma laikā iesāktās mājas dažādās pamestības stadijās. 

  Pati rehabilitācijas nodaļas ēka izskatās sakopta tādā īpatnā ''donhihotisma'' garā. Liekas norit izmisīga cīņa ar laika zobu un personāls nespēj glābt neglābjamo. Tur nekur nemanīju jebkādu renovāciju pēdas. Piemēram apkures caurules tikušas manītas pa gabaliņiem,kur kaut kas jau tecējis. Daudzviet nolupušas uz sienām nezcik reižu klātās krāsas kārtas. Tas pats ar logiem ,jumtu ,u.t.t. Zinot,ka tikko pāris kilometrus tālāk tika izlietoti aptuveni 50000 valsts un 20000 pašvaldības lati/ kuru dizains arī ir ievests kultūras kanonu sarakstā/skatutorņa būvē.......mani pārņem dziļa neizpratne. KURP ĪSTI DODAMIES ?

Te nu arī bildes

Nedaudz pasākuma un telpas

Jaunogre,stacija
Jaunogre,stacija

Pievienoju nedaudz netā izgrābstītu informāciju

 

 

Rehabilitācijas nodaļā ārstējas bērni ar pulmonoloģiskām saslimšanām, galvenokārt, ar bronhiālo astmu, un dienas stacionārā ar stājas traucējumiem, nodrošinot bērniem pediatra, alergologa, LOR speciālista, fizikālās terapijas ārsta, rehabilitologa, psihologa, fizioterapeita konsultācijas. Rehabilitācijas nodaļā veic sekojošas fizikālās terapijas procedūras: elektroforēze, ultraskaņa, gaismas terapija, parafīna-ozokerīta aplikācijas, fizioterapijā    veic masāžas un ārstniecisko vingrošanu.

Rehabilitācijas nodaļa Ogrē tika celta pagājušā gadsimta 20 gados, sākotnēji trūcīgajiem iedzīvotājiem. Par piemērotāko vietu tika izvēlēta Ogre, tās labvēlīgā klimata, tīrā gaisa un Rīgas tuvuma dēļ.1926.gadā likts pamatakmens sanatorijas ēkai. Sanatorija tika atklāta 1927. gada jūlijā un kalpo bērnu atveseļošanai, savukārt 2006. gada 9. maijā tā pievienojās Bērnu klīniskai universitātes slimnīcai, tajā pašlaik ir 30 gultas vietas.

 

Bērnu slimnīcas Ogres novietnē (Gaismas prospektā 2, Jaunogrē) sestdien, 11. janvārī, plkst.13:00 paredzēts pasākums. Tā ietvaros notiks lekcija par Ansi Cīruli un viņa mākslu, skaniska performance "Meditācija par Ansi Cīruli" ar mākslas zinātnieces Rūtas Rinkas, mūziķa Jēkaba Nīmaņa, Maksima Šenteļeva piedalīšanos.

 

Bērnu sanatoriju ”Ogre” (tagad novietne Ogrē) Rīgas centrālā slimokase nolēma celt pagājušā gadsimta 20 gados, trūcīgajiem iedzīvotājiem. Par piemērotāko vietu tika izvēlēta Ogre, tās labvēlīgā klimata, tīrā gaisa un Rīgas tuvuma dēļ.1926.gadā likts pamatakmens sanatorijas ēkai. Sanatorija tika atklāta 1927. gada jūlijā un kalpo bērnu atveseļošanai.

 

Ogres novietne

 

Stāsts par Ogres novietni sākas pagājušā gadsimta 20. gados, kad tika piemeklēts 1,2 ha liels zemes gabals Zilo kalnu pakājē, meža ielokā Rīgas trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijas celtniecībai. Ēkas projekta izstrādei pieaicināja arhitektu Konstantīnu Pēkšēnu, daudzu ievērojamu Rīgas jūgendstila namu autoru, iekštelpu izdaiļošanu veica ievērojamais latviešu mākslinieks Ansis Cīrulis, darinot ēdamzāles lustras un apgleznojot zāles sienas. SanatorijuMālkalne atklāja 1927. gadā kā Rīgas centrālās kopējās slimokases bērnu atpūtas namu ar 120 vietām novājinātiem bērniem. Par bērnu veselību rūpējās ārste Emma Rumbēna.

 

Par tā laika kārtību sanatorijā savās atmiņās pensionēta skolotāja Skaidrīte Šteinberga-Siliņa raksta: "Bērnus saņemot, tos novannoja, pārbaudīja galviņu - vai tur nav saviesušies kādi kukaiņi. Izsniedza bērniem drēbītes, itin visas, sākot jau no apakšveļas. Kleitiņas bija gaiši zilas, priekšautiņi balti svītraini ar kabatiņām, bija arī jaciņas un mētelīši. Visas šīs drēbītes atbilda bērnu augumam. Bērnus varēja apciemot vienu reizi nedēļā, svētdienās, norādītās stundās un vietās. Tas bija aiz verandas, kur bija izvietoti gari, balti soli. Atceros, pati sanatorijas ēka man likās balta pils. Dārzs bija skaisti kopts - ar greznumkrūmiem, ziedu laukumiņiem. Tur bija novietoti arī balti galdiņi, krēsliņi. Audzinātājas bērnos ieaudzināja noteikti dzīvē vajadzīgu kārtību. Mums bija dažādas nodarbības: zīmējām, līmējām, mācījāmies lasīt, rēķināt. Tik daudz rotaļu nekad nebiju apguvusi. Bieži mūs apskatīja ārsti, pārbaudīja veselības stāvokli. Viss sanatorijas personāls bija ļoti mīļš un laipns."

 

Sanatorija strādāja līdz 1944. gada vasarai, kad Ogres pilsētai tuvojās frontes līnija; sanatorijā izvietoja vācu armijas kara hospitāli. Maskēšanās nolūkos ēkas fasādi nopūta raibu. Pēc kara Mālkalne atsāka bērnu atveseļošanu kā plaušu tuberkulozes sanatorija, līdz 1957. gadam uzņemot bērnus no visas Padomju Savienības. 1959. gadā sanatorijuMālkalne apvienoja ar sanatoriju Ogre, izveidojot republikānisko tuberkulozes sanatoriju Ogre ar divām nodaļām plaušu tuberkulozes ārstēšanai. Par sanatorijas vadītāju iecēla ārstu rentgenologu Aleksandru Lūss; no 1962. gada līdz 1993. gadam galvenā ārste bija Zoja Zaikina.

 

1961. gadā pusaudžiem atvēra sanatorijas vidusskolu, kas darbojās 30 gadu. Skolā strādāja saliedēts, zinīgs skolotāju kolektīvs, kas ar tuberkulozi slimajiem bērniem deva tādas zināšanas, ka daudzi no gandrīz 600 skolas absolventiem sekmīgi izturēja konkursu augstākajās mācību iestādēs. Kad likvidēja pusaudžu nodaļu, tās vietā atvēra otru bērnu nodaļu vienu līdz septiņus gadus veciem bērniem. Kopš 1992. gada slimnīca tika iegriezta reorganizāciju virpulī, līdz 2006. gadā rehabilitācijas centrs Ogre kļuva par vienu no trim Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnēm - ar 30 gultām, kuru galvenais uzdevums sniegt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar bronhiālo astmu.

 

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šodien ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis darbinieku, kam tā ir ne tikai vienkārši darbvieta, bet darba vieta, kurai viņi gatavi atdot savu sirdi un savas labās domas.

 

Šos darbiniekus, sakot profesora A. Bieziņa vārdiem, vieno moto: "Laime ir kalpot bērniem.

 

http://www.doctus.lv/2009/10/laime-ir-kalpot-berniem-bernu-slimnicas-simtdesmitgade

 

http://www.ogrenet.lv/forums/citastemas/jautajiet/65358/

 

 

 

 

 

 

 

19. augustā plkst. 11.00 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ogres novietnē, Rehabilitācijas nodaļas parkā atklās lapenii bērniem. Lapene tika uzcelta no SIA „HC Betons” saziedotās naudas, tās celtniecības darbi pilnībā tika pabeigti 18. augustā.