LIELVĀRDE PAVASARĪ

24.04.2014


Rumbiņa
Rumbiņa
Lielvārde:piemineklis 1905.gada upuriem
Lielvārde:piemineklis 1905.gada upuriem

  Ši bilžu sērija radusies darinot konkrēti vienu-bildi ar 1905.gada cīnītāju pieminekli. Tādu,kā bija iecerēts var uzražot tikai konkrētā laika posmā,ja laika apstākļi atļauj. Pavasaris atkūlās pāris nedēļas ātrāk,nekā pērn. Tas lika ievest korekcijas plānos,bet nebija nekas kritisks.Atškirībā no ziemas bildēm,attēlus pavasarī šogad iegūt,šogad nav liela problēma.

  Tātad,ceļos agri no rīta un ar pirmo vilcienu braucu uz Lielvārdi. Laiks silts,tajās dienās tika sasniegti jauni meteoroloģiskie rekordi. Debesis zilas,derēja nedaudz pareizie mākoņi,nu bet var iztikt bez tiem. Esmu ieradies nedaudz ātrāk,jo pa ceļam gribas rīta gaismā pabildēt arī citas vietas. Diemžēl diez kas nav,jo ielu izkārtojums Lielvārdē ir tāds,ka daudzus objektus bija jābildē martā. Bet nu,šajā gadījumā tā vairāk ir lielvārdiešu problēma. Tā nu es dodos no stacijas pa Ausekļa ielu uz centru. Pa ceļam nospiežu slaveno pasta ēku,kuras liktenis un turpmākās funkcijas ne man,ne pasta darbiniekiem nav skaidras. Pagaidām tikai neliels skandāliņš bijis par privatizēšanas niansēm. Nobildēju arī padomju arhitektūras brīnumu-poliklīnikas ēku. Protams arī novada domes ēku. Tā atrodas vietā,kas man vienmēr izraisa nepatīkamas sajūtas.Nesaprotu kāpēc to tur uzbūvēja,bet man domes ēkas atrašsanās tai vietā un vidē vienmēr likusies,kā muļķīgs pārpratums. Tālāk dodos uz E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolu. Jaunais sporta komplekss to ir neticami pārvērtis. Nav vairs ne grama no zinību pils diženuma. Blakus tam monstram tā izskatās kā strazdu būrītis uz halles sienas,bet nekas-bildēju kā ir. Šai vietai saule jau ir pa augstu,traucē arī žogi. Tālāk Lāčplēsis ar apokaliptiskajām bijušās varenības ēkām un Kauliņa aleja. Nekad neesmu nopietni bildējis Rumbiņu. Šoreiz esmu veiksmīgā laikā,tāpēc pusstundu veltu ūdenskritumam. 

  Tālāk mans todienas objekts-piektā gada upuru piemineklis. Aizeju,jā viss savā vietā,tikai gaismas vēl nav-labi,kā reize varu vēl A.Pumpura muzeju un bruņinieku pili apmeklēt. Pastaigāju,pabildēju. Tur atgadās ķibele. Daugavas bildēšanai nav gaismas-normāli,tai nemaz nevadzēja būt,BET kāds krasta ugunskuru vietās dedzinājis kādu drazu,un viss krasts smird pēc kaut kādas plastmasas vai gumijas,nezinu. Bet tā noteikti nav pavasara smarža. 

   Tā ,eju atpakaļ uz pieminekli. Vēl jāpagaida dažas minūtes. Sēžu gaidu. Pieturā pasažieri tā neuzkrītoši šķielē. Lai viņus nomierinātu-uzsmēķēju,domās nekaitīgs spaisists. Tad jau nāk arī gaisma. Vispirms nogaismojas vīrieša tēla seja,pēc dažām minūtēm arī sievietes sejai tiek gaisma. Tas ir laiks kapāt. Taisu maksimāli daudz kadru ar dažādiem objektīviem. Žēl,ka nebija kāpnīšu līdzi.Būtu lieti noderējušas tuvplāniem.Darbs tur apmēram minūtēm 5-10,tad gaisma aiziet jau par tālu ,un jāmet miers. Viss,darbs tur šogad pabeigts un varu doties uz ''Pannu'' strēbt kafiju. Pēc brokastīm esmu atspirdzis un palicis laiks vēl apmeklēt Spīdalas saliņu. Pie reizes pabildēju Rembates pils parku. Parks man rada zināmas bažas. Ja alejā no stacijas pamatā ir ozoli ar kuriem viss ir ok,tad pašā parkā redzami daudzi celmi. No esošajiem kokiem,tagad kā reiz zied kļavas un gatavojas plaukt liepas. To īpatsvars ir ļoti liels,bet mūža garums.....,mjā. baidos,kad meita paaugs nebūs ko apmeklēt. Varbūt pilsētas parku arhitektam ir plāns un stratēģija-nezinu. Es domātu par dažu jaunu kociņu stādīšanu kailākajās vietās. Kādu gobu vai skābardi piemēram. Pabildēju nedaudz saliņu,bet man tās bildes ne visai. Pēc izspūrušas slotas. Kaut kas būs jāizdomā pie brīvākā laika. Piemēram Anitas Sakas nakts bilde man liekas tīri neko,varbūt var mēģināt kāda pasākuma laikā. Un vispār Lielvārdē būtu vēl milzumdaudz darba vides fotogrāfijā. Ja kādam to vajadzēs,ja Lielvārde var.